Vai Latvijā plaukst tirdzniecība, kas balstās uzticībā?

Pievienot komentāru
Vai Latvijā plaukst tirdzniecība, kas balstās uzticībā?

Kā iespējama ziedu tirgošana bez pārdevēja? Tieši tāda pēdējos gados uzņem apgriezienus Mārupē. Ziedu audzētājs gan skaidro, ka tāda tirdzniecība iespējama vien savstarpējas uzticības apstākļos.

Tas notiek tā: pircējs, iegādājoties pārdevēja nepieskatītos ziedus, godīgi atstāj naudu trauciņā atbilstoši cenai un dodas prom ar pirkumu.

Mārupes iedzīvotājs Kaspars dālijas audzē jau daudzus gadus, šogad vien aptuveni 120 šķirnes.

Ziedu audzēšana notiek visai tradicionālā veidā, taču tirdzniecība gan ir neierasta, vismaz Rīgas apkārtnē, – ziedu tirgošana bez pārdevēja uzraudzības šķiet joprojām neierasta.

Spaiņi ar ziediem ir novietoti pie mājas stūra, turpat tiek norādīta cena un nolikts trauciņš, kur jāmet nauda. Pēc naudas iemešanas pircējs paņem pirkumu un dodas prom.

Ziedu audzētājs Kaspars norāda, ka negodīgi apmeklētāji gadās tik reti, ka var teikt – to nav vispār. “Par 99%, viens no 1000 gadās, kad kaut ko, bet mēs uzticamies, un cilvēki mums uzticas un bez problēmām.”

Tāpat kā Gaujas ielā, arī citviet Mārupē ielas malā arvien biežāk redzami kādi piemājas dārzā audzēti labumi. Tieši pēdējo gadu laikā augļus vai ziedus parasti atstāj nepieskatītus ar aprēķinu, ka cilvēki, kuri piestās un kaut ko paņems, atstās naudu atbilstoši cenrādim.

Mārupes novada pašvaldības pārstāve Ilze Žunda norāda, ka, skatoties no noteikumu viedokļa, tad arī piemājas tirdzniecība ir jāreģistrē. Tomēr domē nolemts tirdzniecību nelielos apmēros atbalstīt. “No pašvaldības puses skatāmies uz to ļoti pozitīvi. Tas atspoguļo mūsu kā kopienas paražas un būtību, kad cilvēki viens otram uzticas.”

Tieši uzticēšanās šajā tirdzniecības veidā tiek piesaukta kā lielākā vērtība.

Rīgas Stradiņa universitātes kultūras antropoloģe Ieva Puzo apstiprina, ka vietās, kur notiek tirdzniecība bez pieskatīšanas, cilvēki tiecas uzticēties apkārtējiem. “Taču tas nenozīmē, ka šīs vērtības ir realitāte. Tas nozīmē, ka šīs vērtības tiek tvertas kā ideāls uz ko tiekties.”

Antropoloģe piebilst, – citu valstu pieredze liecina, ka šāda tirdzniecība, kas balstīta uz godīgumu, attīstās nelielās kopienās, kur cilvēki jūtas tuvāki viens otram. Tāpat arī šādā veidā tiek tirgotas preces, kas nav dārgas. Taču tai pat laikā tiekšanās uz labāku sabiedrību jau vien ir apsveicama.

Mārupes domē norāda, ka tirgotājiem, kuri pie sētas atstāj kādu nelielu daudzumu produktu vai ziedu, nodeva nav jāmaksā. Savukārt vietās, kur tirdzniecība rit lielos apmēros un ilgstoši, tiem cilvēkiem gan vajadzētu izņemt tirdzniecības atļauju, kas mēnesī maksā 28 eiro.

Arī Valsts ieņēmumu dienestā norāda, ka, dārzu labumus tirgojot nelielos apmēros, kas ir līdz 3000 eiro apgrozījums gadā, nodokļus nav jāmaksā. Taču, ja ieņēmumi pārsniedz 3000 eiro, tad gan jāinteresējas par licences iegādi.