Vai izglītības sistēma Latvijā jauniešiem dod darba tirgū nepieciešamās zināšanas – komentē eksperts

2 komentāri

Aizvadīta ekspertu diskusija par to, vai izglītības sistēma Latvijā jauniešiem dod darba tirgū nepieciešamās zināšanas, un šo jautājumu raidījums “900 sekundes” šorīt uzdeva arī Rīgas Tehniskās universitātes prorektoram Artūram Zepam.

Līdzīgs forums, kura laikā diskusijās tika panākta atziņa, ka Latvijas izglītības sistēmai jābūt tādai, lai ikviens indivīds varētu īstenot savus mērķus un vienlaikus tiktu nodrošināta arī Latvijas tautsaimniecības attīstība, notika jau pagājušajā gadā. Šogad seko turpinājums, kurā meklē atbildes uz jautājumu, vai izglītības sistēma sasniedz savu mērķi un nodrošina tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu?

Katra no foruma dienām veltīta savam izglītības līmenim – pamatizglītībai un vidējai izglītībai – 21. maijā, augstākajai un profesionālajai izglītībai – 28. maijā, kā arī pieaugušo izglītībai un pārkvalifikācijai.

Atziņas no pirmās dienas – kā jau pamatskolā raisīt skolēnu interesi par eksaktajiem priekšmetiem, lai viņi iegūtu zināšanas, ar kurām vēlāk varētu sekmīgi konkurēt darba tirgū, kurā pieprasīti ir inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti.

Nākamās foruma dienas temats – kāda ir situācija augstskolās, vai augstskolas sagatavo darba tirgum atbilstošus speciālistus un vai to pietiek? Kādas ir absolventu gaitas darba tirgū – kuru jomu absolventi atrod darbu, kuru – ne, kādas ir viņu atalgojuma iespējas – “900 sekundes” vaicāja arī vienam no foruma dalībniekiem, Rīgas Tehniskās universitātes prorektoram Artūram Zepam.

Zeps norāda, ka izglītības sistēmai ir jādod divas lietas – iespēju personībai individuāli izaugt un attīstīties, kā arī sasaisti ar darba tirgu, lai pēcāk valsts iegūst nepieciešamos speciālistus. Ja nākotnē ir vēlme nodrošināt valstij nepieciešamus speciālistus, par to jādomā jau pamatizglītības un vidusskolas posmā, kur ir daudz izaicinājumu, tostarp nepietiekamais vidusskolas absolventu skaits, kas izvēlas studēt eksaktās zinātnes un dabaszinātnes. Vērtējums un zināšanu kvalitāte tam nereti nav pietiekama.

Eksperti secinājuši, ka lielākā ietekme uz mācību procesu un skolēnu sagatavotību ir skolotājam – tam, kādā veidā māca, cik labi sagatavots, kāds pašam pedagogam bijis atbalsts, tostarp atalgojums. Jo lielāka motivācija skolēnam, jo labāks sniegums, kas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Nereti skolām reģionos un mazākām skolām sekmes un rezultāti nav tik augsti, kādi tiek sagaidīti, kas varētu būt skaidrojams ar resursu pieejamību, iespējām nodrošināt atbalstu pedagogiem, tajā skaitā arī skolēniem. Ļoti būtiski skolēniem nodrošināt interešu izglītību un radīt interesi par eksaktajām zinātnēm. Tiem, kas absolvē augstskolā kādu no eksakto zinātņu studiju programmām, paveroties milzīgas darba iespējas.

2 komentāri