Vai “emodži” varētu kļūt par vispasaules “valodu”?

Pievienot komentāru

Ikdienas saziņā lielākā daļa cilvēku lieto vismaz dažus “emodži” (angliski – “emoji”) jeb emcijikonas – smaidiņu, skumjo ģīmīti, “like” jeb īkšķi uz augšu. Ir pētnieki, kuri uzskata, ka “emodži” vājina valodas lietošanas prasmi, taču pastāv uzskats, ka tās ikdienā lietojamo valodu bagātina, padara to radošāku un ietaupa laiku.

LNT raidījums “900 sekundes” skaidroja, – kā emocijikonas ietekmē valodu?

LNT uzrunātie viedtālruņu īpašnieki apstiprina, ka “emodži” ikonas ir ieņēmušas stabilu vietu viņu rakstībā.

Savukārt Lielbritānijā vietnē “Youtube” veikta aptauja atklāj, ka aptuveni divas trešdaļas cilvēku “emodži” lieto ļoti bieži un papildus izmanto arī automātisko pareizrakstības pārbaudi. Teju katrs jeb 94% no viņiem atzīst, ka viņu valodas prasmes pasliktinājušās.

Lielbritānijā valdības bijušais padomnieks izglītības jautājumos Kriss Makgoverns “emodži” raksturo ļoti negatīvi. Viņaprāt, aizstājot vārdus ar attēliem, cilvēki strauji zaudē spēju izteikties.

“Cilvēki domā, ka viss, kas viņiem jāizdara, lai otram atklātu savas domas, ir jānosūta fotogrāfija vai emocijikona. Tomēr viņi nesaprot, ka tādā veidā tiek degradēta valoda,” norāda Makgoverns.

“Emoji” izcelsme ir meklējama 90. gadu beigās Japānā. “Emoji” nosaukums patiesībā netīšām sanāca līdzīgs angļu vārdam, kas apzīmē emocijas. “Emoji” ir izveidots no diviem japāņu hieroglifiem: “e” nozīmē – attēlu, “moji” nozīmē vārdu, tēlu, atgādina Latvija Kultūras akadēmijas (LKA) rektore Rūta Muktupāvela.

Profesore norāda uz vairākkārtējiem mēģinājumiem izveidot universālu vispasaules valodu, kas līdz šim nav izdevušies. Taču emocijikonas, šķiet, varētu būt par pamatu vispasaules valodas izveidošanai.

Foto: Sputnik/LETA

Rektore atgādina, ka emocijikonas novērš pārpratumus, kas var rasties sarakstes laikā, neredzot otru cilvēku, – apliecina to, ka esam dusmīgi vai arī labā noskaņojumā. Tāpat taupa laiku un atmet nepieciešamību rakstīt garus teikumus.
Rūta Muktupāvela
LKA rektore

Mēs kaut ko sarunājam, un es teiktu – labi, ļoti labi, es piekrītu. Tad iedomājaties, cik laika tiks aizņemts, lai to uzrakstītu. Ja es uzspiežu īkšķi, tad tas būtu tikai sekundes daļa.

 

Tāpēc profesore uzskata, ka “emoji” sarunvalodu uzlabo un padara bagātāku. Taču oficiālajai sarakstei pareizrakstību un spēju skaisti izteikties ir jāiemācās skolā.

Arī LNT uzrunātie cilvēki emocijikonu lietojumā nekādus draudus valodai nesaredz.

Visi LNT uzrunātie cilvēki apliecināja, ka emocijikonas lieto sarakstē ar tuviem draugiem, bet ar svešiniekiem gandrīz nekad. Tai pat laikā pirms dažiem gadiem emocijikonu valodā ir iztulkots romāns “Mobijs Diks” jeb “Baltais Valis”. Tā ir pirmā grāmata, kas pārtulkota “emodži” valodā.