21 komentārs

Valsts sociālās apdrošināšanas sistēma, kurā glabājas esošo un nākamo pensionāru uzkrājumi, nav ilgtspējīga, un jau 2019. gadā sociālais budžets būs ”mīnusos”. Ar šādu satraucošu paziņojumu klajā nācis labklājības ministrs Jānis Reirs.

Demogrāfijas un emigrācijas dēļ jau šobrīd ir akūtā problēma, kā savilkt galus sociālajā budžetā. Taču to vēl vairāk aktualizēja Saeimas lēmums atcelt obligāto minimālas sociālo iemaksu ieviešanu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Sociālas apdrošināšanas sistēmas galvenā problēma ir mazs strādājošo skaits, kas no algas maksā pilnu sociālo nodokli. Katrs trešais strādājošais jeb aptuveni 300 tūkstošiem maksājums nesasniedz pat minimālo līmeni, kas ir ap 120 eiro mēnesī. Tas rada problēmas ne tikai konkrētiem cilvēkiem, pazaudējot darbu vai sasirgstot, bet apdraud visas pensiju sistēmas ilgtspēju.

Jānis Reirs, labklājības ministrs

“Pensiju sistēma ir veidota tā, ka no iemaksātas naudas tiek uzturēti esošie pensionāri. Katram no šiem 300 tūkstošiem ir gan vecāki, gan vecvecāki. Šobrīd viņus uztur pārējie strādājošie. Tā ir tā lielākā problēma.”

Ar obligātajām minimālajām sociālajām iemaksām bija paredzēts sociālo budžetu katru gadu papildināt ar vairāk nekā 70 miljoniem eiro. Tas ļautu veidot uzkrājumu nebaltām dienām. Taču pēc Saeimas lēmuma tas neveidosies. Tieši otrādi – jau pēc diviem gadiem sociālajā budžetā būs robs.

“Jau 2019. gadā [sociālais] budžets ir mīnusos. Tas nozīmē, ka šobrīd sistēma nav ilgtspējīga,” piebilst Reirs.

Ja situācija ar apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju kardināli nemainīsies, pēc pāris gadiem var pietrūkt līdzekļu, piemēram, pensiju indeksācijai.

Andris Siliņš, Pensionāru federācijas vadītājs, ZZS Saeimas deputāts:

”Satraukums mums (pensionāriem) ir!”

Zīmīgi – pensionāru federācijas vadītājs, kurš vienlaikus ir arī ZZS frakcijas deputāts, atbalstīja minimālo sociālo iemaksu atcelšanu.

Likumā gan tika ierakstīts, ka, lai nepieļautu krīzi apdrošināšanas sistēmā, valdībai līdz maijam jāpiedāvā alternatīvs risinājums. Nepopulāri risinājumi būtu pensionēšanās vecuma vai sociālā nodokļa palielināšana. Lai no tā izvairītos, visticamāk, politiķi pārstrādās nupat izbrāķēto ideju par minimālo sociālo maksājumu.

Edgars Putra, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs

“Unikālu risinājumus es neredzu! Tāpat paliek minimālās sociālas iemaksas. Taču to ieviešanai jānotiek samērīgi. Par 10-20% pakāpeniski ceļot minimālo iemaksu slieksni.”

Opozīcija gan norāda, ka šobrīd ir lietas, kuras no sociālā budžeta nebūtu jāsedz.

Andrejs Klementjevs, Saeimas deputāts (Saskaņa)

Pirmoreiz vēsturē valsts pārvalde tiek pakārta uz sociālā budžeta. No nākamā gada Nodarbinātības valsts aģentūra tiks finansēta no sociālā budžeta. Labklājības ministrija tādējādi grib ar speciālo budžetu apkalpot ierēdņus. Tas ir pirmais solis, baidos, ka tas nebūs pēdējais.

Jāpiebilst, ka minimālais sociālais maksājums ir ieviests vairākās Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā, kur tas piesaistīts minimālajai algai. Latvija to nemaksā vairums mikrouzņēmumos strādājošo, kā arī citas nodarbināto grupas, kam piemērotas dažādas atlaides.

TOP komentāri

  • neJoks
    +13 +13 0

    neJoks

    kāpēc valsti pārvaldi jāuztur no sociālā budžeta???? ar kuru galu domā valdība???
  • čiepa
  • Vadims Kislovs
    +12 +11 -1

    Vadims Kislovs

    ja idioti pie valsts stūres-ko vēl var gaidīt ? Dombrovskis nospēra no Pensijfonda 61 000 000 latu iegrūzdams tos paša Vienotības izfenderētajā valstī,tad PAREX,uzreiz Liepājas Metalurgs par kuru dejodama priecājas tantuks Straujuma,Godmaņa iznīcināta cukurnozare ar mazo zvejas floti - vai te neož pēc Nirnbergas par genocīdu pret veselu tautu ? vnk pzģc kautkāds

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl