Vāc parakstus par “uo” skaņas iekļaušanu alfabētā

13 komentāri

Cilvēku vidū ar zināmu regularitāti uzvirmo jautājums, – kā tad jāsaka pareizi – novembris vai nuovembris? Dažus iedzīvotājus neskaidrības ar “o” un “uo” lietojumu satraucis tik ļoti, ka portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par “uo” skaņas, proti 34.burta iekļaušanu alfabētā.

Grostona vai Gruostuona? Tuosmare vai Tosmare ? Šie un citi vārdi nereti jauc galvu cilvēkiem par to, kad ir jālieto “o” un kad “uo” skaņa. Atsevišķi iedzīvotāji cer, ka ar “uo” skaņas iekļaušanu alfabētā, tādējādi ieviešot to arī rakstībā, izmantojot, piemēram, umlautu, situāciju varētu padarīt skaidrāku.

“Bieži vien rodas neveiklas situācija, kad cilvēks nezina, kā pareizi izrunāt cilvēka vārdu vai uzvārdu, ielas nosaukumu vai kāda objekta nosaukumu. Ar šādu izmaiņu sabiedrībai tiks rasta skaidrība par vārdu pareizu izrunu,” norādīts parakstu vākšanas iniciatīvā.

Latviešu valodas eksperti pauž, ka jautājumi ir ne tikai par “o” un “uo”, bet arī garā “ooo” lietojumu. Kopumā šādu ieceri valodnieki vērtē piesardzīgi, jo uzskata, ka šādas izmaiņas drīzāk radīšot vēl vairāk neskaidrību.

“Mainot grafēmiku, rakstības sistēmu, es domāju mēs neatrisināsim pareizrakstības jautājumus, īpaši jau gadījumos ar “o”, “oo” un “uo”. Vārdu pareizrunas sistēma nav nostabilizējusies un īpaši svešvārdu pareizrunā, pareizrakstībā “o”, “o”, “oo” izruna ir koriģēta kopš 1950. gadiem,” saka Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola.

Neskaidrību gadījumā aģentūra iesaka ielūkoties Pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcā, lai gan viennozīmīgas formulas, kā noteikt, kad lietojams “o”, “oo” vai “uo” – nav. Pārsvarā “uo” skaņa lietojama latviskas cilmes vārdiem, taču arī šādos gadījumos mēdz būt izņēmumi.

“Roze ir aizgūts vārds, bet mēs to izrunājam ar “uo”, bet būs rozārijs, kā es jau minēju, vai rozete. Tā viennozīmīgi es neņemos teikt – kad tieši runājam “o”, kad tieši “oo” un kad “uo”,” bilst Vītola.

TV3 Ziņu sastaptie iedzīvotāji pauda, ka, viņuprāt, “uo” skaņas iekļaušana alfabētā būtu lieka, jo ikdienā pārlieku lielas neskaidrības tās lietošana nesagādā.

“Kādreiz jau gramatikā mācījāmies, tur bija smalki, kad “uo” un kad “o”, bet nu man šķiet, ka ne. Vienīgais, piemēram, es esmu no Ziemeļvidzemes, un tur ir tāda vieta Uoleri. Es dažreiz dzirdu, ka saka Oleri, un tas man ļoti nepatīk,” saka TV3 Ziņu sastaptā Inta.

Savukārt Ilze bilst: “Diskusijas ir bijušas ar mazbērniem un bērniem – ir bijis novembris, arī par āboliem ir bijušas diskusijas.”

Pēdējo reizi izmaiņas latviešu alfabētā veiktas 1957. gadā, kad no tā izņēma burtu savienojumu “ch”.

13 komentāri