Uzvara, kas ļāva noticēt saviem spēkiem! Tieši pirms simts gadiem risinājās Ziemassvētku kaujas

Komentāri

Uzvara, kas ļāva noticēt saviem spēkiem, tā latviešu strēlnieku paveikto Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujās raksturo Kara muzeja vēsturnieks Roberts Līnis. Šoziem vēsturiskajai kaujai aprit tieši 100 gadu – apaļās gadskārtas ietvaros radīts jauns apskates objekts, organizēs kaujas rekonstrukciju, būs arī lāpu gājiens.

Pirmā Pasaules kara laikā purvā starp Babītes ezeru un Jelgavu latviešu strēlnieki guva iedvesmojošu uzvaru pār vācu karaspēku. Tolaik latvieši ietilpa cariskās Krievijas armijas sastāvā un pirmo reizi 12 000 latviešu strēlnieku, cīnoties kopā, pierādīja savus spēkus.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Ekrānuzņēmumi

Kara muzeja vēsturnieks Roberts Līnis:

Tas noteikti iespaido latviešu sabiedrības pašapziņu, ka principā latvieši ir spējīgi aizstāvēt savas intereses ar militāru līdzekļu palīdzību. Man šķiet, tas būtu tas būtiskākais.

Tomēr, par spīti nosaukumam, Ziemassvētku kaujas nemaz nenotika Ziemassvētkos, bet gan 5. janvārī. Krievijas karaspēks tolaik vēl dzīvoja pēc vecā Jūlija kalendāra, tāpēc, kad Krievijas impērijā, un tolaik arī Latvijā, bija Ziemassvētki, pārējā pasaulē jau bija nākamā gada piektā diena.

“Nosaukums Ziemassvētku kaujas ir tas nosaukums, ko latvieši izmanto, pārējiem tā ir Mītavas operācija, kas ir attiecīgi vecās Jelgavas nosaukums,” stāsta vēsturnieks.

Tāpēc Ziemassvētku simtgades atcere muzejā sāksies 5. janvārī. Gatavojoties gadsimtu seno notikumu piemiņai, muzejā ir uzbūvēts jauns eksponāts – dzelzsbetona vāciešu aizsardzības punkts.

“Bunkurs ir uzbūvēts pēc oriģināla, nekas nav izfantazēts – viss ir nopietni. Proti, ja kāds pa mums šaus, mēs te varēsim paslēpties,” skaidro Līnis.

Tāpat ir paredzēta konference Jelgavā, piemiņa brāļu kapos Rīgā, muzejā notiks jaunā dzelzsbetona ugunspunkta atklāšana, kauju rekonstrukcija un arī lāpu gājiens uz Ložmetējkalnu.

Lasi vēl