59 komentāri

Latvijā sākts darbs pie likumiem, kas veicinātu orgānu ziedošanu citu cilvēku dzīvības glābšanai. Pašlaik daudzi pacienti savu kārtu transplantācijas rindā tā arī nesagaida, jo ir milzīgs orgānu deficīts. Tagad ir doma ar likumu noteikt, ka visi pilngadīgie pilsoņi ir potenciālie orgānu donori, ja vien viņi iepriekš nebūs norādījuši, ka tādi nevēlas būt.

Problēma ar orgānu donoru pieejamību Latvijā ir milzīga. Daudzi cilvēki, kuru stāsti nonāk arī ziņu lentās, un kuru dzīvību var glābt orgānu transplantācija, lielākoties spiesti gaidīt garās rindās un nereti viņi savu kārtu tā arī nesagaida. Daudzas valstis šai problēmai jau ir atradušas risinājumu, un arī Latvijā šobrīd ir ceļā uz to.

Ritenis nav jāizgudro no jauna, daudzviet, piemēram, Skotijā, Nīderlandē jau pastāv sistēma, kas balstīta uz tā saukto piekrišanas prezumpciju – jeb to, ka pilngadīgo iedzīvotāju orgānus pēc nāves var izmantot kā donorus, ja vien cilvēks to iepriekš nav aizliedzis. Tā ir būtiska atšķirība no esošās kārtības, kad cilvēkam pašam dzīves laikā ir jāuzraksta iesniegums un jāpiekrīt būt par potenciālo donoru.

Patlaban Latvijā mazāk nekā 1% iedzīvotāju šādu iesniegumu uzrakstījuši – atļaujot vai aizliedzot izmantot savus orgānus pēc nāves; un tas sasien rokas mediķiem un daudzus pacientus, ko būtu iespējams glābt, nolemj nāvei.

“Jo mazāk donoru, jo mazāk notiek transplantācijas un ilgāks gaidīšanas laiks, iespējams, negatīvas situācijas gaidīšanas laikā, kad cilvēki var nomirt, nesagaidot vai arī nonākt tādā stāvoklī, kad viņi vairāk nevar pārstādīt.”

Pie likuma izmaiņām sākusi strādāt darba grupa, ar pārstāvjiem no Veselības ministrijas, Saeimas, lielajām slimnīcām un pacientu organizācijām. Vienlaikus arī portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana ar līdzīgu mērķi. Kā skaidro darba grupas pārstāvji, tie, kas reliģisku vai citu iemeslu dēļ kategoriski iebilst pret savu orgānu ziedošanas, var nebažīties, jo pastāvēs iespēja atteikties kļūt par donoru.

“De facto pasakām, ka visi ir orgānu donori, potenciāli, izņemot tos, kas ir pateikuši nē. Mainot personas apliecinošos dokumentus vai izsniedzot tos, anketē jābūt jautājumam, piekrītat, nepiekrītat. un tas tālāk automātiski ,elektroniski datu bāzē tiktu uzglabāts, un cilvēks varētu dzīves laikā arī mainīt savu attieksmi,” skaidro Saeimas Veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks.

Transplantācijas centra vadītājs Jānis Jušinskis ir pārliecināts, ka ieguvumi no likuma izmaiņām būtu nenoliedzami: “Pirmkārt, mēs netērēsim ne naudu, ne laiku, ja ir atteikums. Un otrs moments, ja mums ir piekrišana, tad mēs nezaudējam laiku, mēs ekonomējam laiku, dabonam vairāk orgānus, un varam vairāk mūsu pacientiem palīdzēt, attiecīgi tie, kas varbūt pašreiz domā vai kļūt vai nekļūt par donoru, lai padomā arī par sevi un saviem radiniekiem, ja kādam vajadzētu to transplantāciju, viņi drīzāk to dabūtu, ja būtu šāda likumdošana, savādāk viņi dabūs pavēlu vai vispār nedabūs.”

Latvijā lielākoties tieši cilvēka tuvinieki aizliedz orgānu pārstādīšanu, jo nav pārliecināti, kā būtu gribējis rīkoties aizgājējs. Neiroķirurgs Renārs Putniņš norāda, ka skaidrošana, runāšana ar mirušā piederīgajiem ir smags un laikietilpīgs process, taču orgāni pārstādīšanai derīgi vien dažas stundas. Likuma izmaiņas šādas situācijas izslēgtu. Taču viņš pieļauj, ka vietā varētu rasties citas problēmas, kas saistītas ar aizspriedumiem par  transplantācijām.

“Piederīgajiem vienmēr var rasties kaut kādas aizdomas, tīri psiholoģiski, cilvēku uztvere, nu piemēram, ka ja nebūtu vajadzīgs donors, tad viņus ārstētu daudz labāk, par viņu cīnītos, bet te cerība maza un neviens necīnās, jo cits jau rindā stāv, tā kā cilvēki ir dažādi, un tajos kritiskajos brīžos cilvēku domāšana mainās,” saka Putniņš.

Ārsti atgādina, ka viens cilvēks, kuram iestājusies smadzeņu nāve, var izglābt līdz pat astoņiem citu cilvēku dzīvības.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl