Uzņēmējiem nav vienprātības par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā

1 komentārs

Joprojām nerimstas diskusijas ap jau gadiem sasāpējušo jautājumu par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā dzērienu iepakojumam. Attiecīgais likumprojekts šobrīd atvērts un atrodas Saeimā. Tikmēr uzņēmēji sadalījušies dažādās nometnēs attiecībā uz depozīta sistēmas lietderību.

Patlaban Latvijā spēkā ir dalīta atkritumu šķirošanas sistēma un jau gadiem tiek runāts, vai to nevajadzētu papildināt ar depozīta automātiem izlietotajai tarai. Līdz šim gan iecere nav iedzīvināta.

Pagājušajā Saeimas sasaukumā deputāti pauda konceptuālu atbalstu Iepakojuma likuma grozījumiem, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu tarai. Tas nozīmē, ka pašreizējam sasaukumam vajadzēja lemt, vai likumprojekta izskatīšanu pārņemt. Tas arī notika.

Šajā sistēmā paredzēts, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas varētu būt 10 centu. Savukārt pēc tam patērētājs varēs izlietoto taru nodot un saņemt depozītu atpakaļ.

Par depozīta sistēmas ieviešanu savākti vairāk nekā 12 000 parakstu portālā “Manabalss.lv”. Tomēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ceturtdien, 18. aprīlī, prezentēja pētījumu par depozīta sistēmas ieviešanas ietekmi.

“Šī sistēma, kas šobrīd iecerēta, aptver ļoti mazu atkritumu apjomu. Rezultāts, ko var sasniegt, izpildot Eiropas mērķus, arī ir niecīgs. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka sadārdzināsies atkritumu izmaksas ikvienam – gan patērētājam, gan uzņēmējam,” norādīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pētījumā atklāts, ka konkrētā sistēma savāktu tikai 1% no Latvijas kopējiem atkritumiem un tikai 6% no iepakojuma masas. Pie plānotā modeļa sistēmā būs jāinvestē gan dzērienu ražotājiem, izveidojot skaitīšanas centru, gan tirgotājiem, kuriem būs jāizveido iepakojuma manuālās un automatizētās pieņemšanas punkti.

Lēsts, ka sistēma izmaksātu no 24 līdz pat 38 miljonus eiro, un LTRK vadība ir pārliecināta, ka investīcijas nav samērīgas ar ieguvumiem.

Tomēr ne visi uzņēmēji tā domā. Šonedēļ vairākas pārtikas ražotāju organizācijas, kas apvieno gan bezalkoholisko, gan stiprāku dzērienu darītājus, paziņoja, ka nākamnedēļ parakstīs memorandu depozīta sistēmas atbalstam. Tas esot vienīgais veids, kā izpildīt Eiropas Savienības izvirzītos mērķus plastmasas pudeļu savākšanā.

Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš norāda: “Tieši ražotājiem ir jābūt tiem, kuri šo sistēmu Latvijā ievieš. Tieši ražotāji ir vienīgie, kas ir ieinteresēti, lai sistēma būtu maksimāli efektīva, lai tā strādātu uz bezpeļņas principiem, lai kategoriski izslēgtu jebkādu trešo personu ieinteresētību šajā sistēmā.”

Savukārt Endziņš pauda: “No vienas puses, ir zināms pārsteigums, ka virkne uzņēmumu pauduši atbalstu sistēmai. Iepriekš visi bija pret –  gan tirgotāji, gan ražotāji, gan atkritumu apsaimniekotāji. No otras puses, skaidrs, ka Eiropā būs jaunas prasības. Kaut kas būs jādara. Acīmredzot vienkārši jāsēžas kopā un jāskatās, kāds ir efektīvākais risinājums.”

Tikmēr “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs norādīja: “Politiķi ir ilgstoši apgalvojuši, ka ir laiks faktos balstītai politikai.  Manuprāt, šis pētījums pierāda, ka šīs sistēmas efektivitāti ir apšaubāma.  Jo vairāk  – nodot šādu monopola sistēmu vienai vai otrai uzņēmēju grupai bez caurskatāmiem principiem un konkursa, manuprāt, ir nepareizi.”

Patlaban Saeimas atbildīgajā komisijā likumprojekts vēl jāskata otrajā lasījumā, kas nozīmē, ka diskusijas turpināsies.

TOP komentāri

  • S
    0 0 0

    S

    Vispirms veiksmigi nolikvidē pēc iespējas vairāk pārstrādes uznēmumu- ne mums vairs stiklu, ne papīru normāli pārstrādā, tad sākam visu no nulles un maksājam varbūt pat dubultā, bet tagad kādu kabatas pildām.Varbūt kāds uzņēmējs var ar savu iniciatīvu kaut ko uzsākt...

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl