Uzkarsusi kabīne un centieni manevrēt… Kā gaisa spēki ik dienu dodas dzēst savvaļas ugunsgrēkus Latvijā

0 Komentāru
Uzkarsusi kabīne un centieni manevrēt… Kā gaisa spēki ik dienu dodas dzēst savvaļas ugunsgrēkus Latvijā
Aigars Lazdiņš / TV3 Ziņas

Latvijā turpinās mežu un purvu ugunsgrēki. Liesmu dzēšanā iesaistījušies arī gaisa spēki.

Nu jau gandrīz trīs nedēļas tā ir helikopteru pilotu ikdiena – sēžot līdz 40 grādiem uzkarsušā kabīnē, censties izmanevrēt, lai neuzskrietu kādam no dūmu stabiem. Jāatzīst, ka Latvijas armijas gaisa kuģi ir sasnieguši visai cienījamu vecumu, un tuvākajos gados gaidāma pamatīga Latvijas gaisa spēku modernizācija.

Liesmu sezonu iezvanīja vasaras sākums, kad ugunsdzēsēji vairākas dienas cīnījās ar liesmām Ādažu militārajā poligonā. Savukārt tagad, kad, atkal iestājoties karstam un sausam laikam, ugunsgrēki viens pēc otra izceļas visās Latvijas malās, armija var atdarīt ugunsdzēsējiem labu ar labu.

Lielvārdes lidlaukā pēdējās nedēļās valda tāda rosība, ka nezinātājs varētu arī nobīties. Nemitīgie militāro helikopteru lidojumi uz visām Latvijas malām gan ir cīņa ar dabas stihiju, ne cilvēkiem – visu Latviju plosa liesmas, un karstākie liesmu perēkļi ir tik traki, ka cilvēki tur netiek klāt. Vienīgā palīdzība var nākt no gaisa spēkiem.

Viens no helikopteru pilotiem ir kapteinis Igors Svarinskis, kurš dzelzs putnu vada jau septiņus gadus. Viņa un kolēģu ikdiena nu jau divarpus nedēļas sastāv no nemitīgas gatavības izlidot uz ugunsgrēka vietu – vai tas būtu joprojām gruzdošais kūdras purvs Valdgalē vai jauna dabas stihija.

Svarinskis norāda: “Šobrīd mēs piedalāmies nu jau visiem zināmajā vietā, un šodien izcēlās ugunsgrēks arī otrā reģionā, Ziemeļvidzemē netālu no Igaunijas robežas, no kurienes mēs arī tieši tikko atgriezāmies un tūlīt pēc uzpildes dosimies atkal.”

Dzēšana tīri tehniski ir vienkārša – īpaši aprīkotam helikopteram tiek piestiprināts maiss jeb spainis. Tuvojoties ugunsgrēka vietai, tas tiek iegremdēts ūdenī, piemēram, ezerā, iesmeļot aptuveni trīs tonnas šķidruma. Nonākot virs liesmām, ūdeni izlej, paraujot vienu sviru. Vējš ir ugunsdzēsēju ienaidnieks, jo izplata liesmas, tomēr, dzēšot no gaisa, bez tā neiztikt. Bezvējā dūmu stabi ceļas vertikāli gaisā un liesmām nevar piekļūt, neielidojot tajos iekšā.

Svarinskis min: “Ļoti daudz efektu rada dūmi un karstums. Temperatūra šobrīd dzēšot bija + 32 grādi un dūmi, kas nāk virsū, viņi to temperatūru tikai un vienīgi paceļ. TV3 Ziņas: Cik helikopterā pašā ir silts? Vidēji no + 30 līdz + 40 grādiem. TV3 Ziņas: Viegli izturēt? Grūti, protams, visi svīstam un dzeram ūdeni, bet, kas jādara, tas jādara.”

Šogad pirmoreiz ilgā laikā ugunsgrēku bija tik daudz, ka ar pašu spēkiem nepietika un palīgā nācās saukt kaimiņus – Valdgales ugunsgrēka dzēšanā piedalījās gan Baltkrievijas, gan Lietuvas helikopteri. Šobrīd Latvijas gaisa spēki sastāv no sešiem Krievijas ražojuma Mi-17 un Mi-2 helikopteriem. Tie ražoti vēl 1990., 1991. un 2001. gadā, tādēļ Aizsardzības ministrija tagad izlēmusi, ka pienācis laiks pirkt četrus jaunus helikopterus. Līdz gada beigām jau varētu noslēgt līgumu ar piegādātājiem, bet pirmais jaunais lidaparāts bruņoto spēku rīcībā nonāktu 2021. gadā.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta vadītājs Kaspars Galkins norāda: “Šis helikopters varēs tikt izmantots gan ugunsdzēšanas darbiem, gan cilvēku meklēšanai un glābšanai, gan arī militārajām funkcijām.”

Kas būs piegādātājs, vēl nav izlemts. Tomēr skaidrs, ka šoreiz tā būs kāda Rietumvalsts.

“Protams, ka ir izvērtēti dažādi varianti, tai skaitā NATO un ES valstu piedāvātais. Nav jau noslēpums, ka mūsu sabiedrotajiem ir vienas no labākajām industrijām, kuras ražo lidaparātus, gaisa kuģus un visu, kas ar to ir saistīts,” skaidro Galkins.

Darījuma summa šobrīd nav zināma, bet kopā ar tehniķu un pilotu apmācībām un apkopes aprīkojumu, gaisa spēku modernizācija varētu izmaksāt vairākus desmitus miljonu eiro. Jāpiebilst, ka divi helikopteri stāv arī Valsts robežsardzes bāzē Rēzeknē. Tie ražoti vēl pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, tādēļ robežsardze plāno jau nākamgad tos aizstāt ar jauniem. Tas kopumā izmaksās 12,5 miljonus eiro.

0 Komentāru