Uz nākamo gadu pārceltie Skolēnu dziesmu un deju svētki būs neierasti

2 komentāri

Daudz jautājumu šobrīd par to, kā turpināsies šis mācību gads skolās. Vēl vairāk jautājumu par to, kā notiks nākamie Skolēnu dziesmu un deju svētki. Tie jau tika pārcelti no šīs vasaras uz nākamo, taču skaidrs, ka ierastajā – tradicionālajā formātā – svētki nevarēs notikt arī nākamgad.

Jaunuzceltā dziesmu svētku estrāde Mežaparkā, visticamāk, arī vēl nākamgad nepiedzīvos pilnvērtīgus skolēnu dziesmu svētkus. Viens no variantiem paredz, ka šeit uzstātos tikai Rīgas kori. Savukārt reģionālie – katrs savā kultūrvēsturiskajā novadā.

Tad, piemēram, Siguldas 1. pamatskolas meiteņu koris un arī tautisko deju dejotāji uzstātos kaut kur Vidzemē ar visiem Vidzemes kolektīviem. Latgalieši svētkus svinētu Latgalē. Arī kurzemnieki un zemgalieši uzstātos attiecīgi tikai pie sevis.

“Cik tad mēs tur būtu – kādi trīs tūkstoši. Diezgan šķidri izskatītos. Mēs priecāsimies arī par to,” norāda Siguldas 1. pamatskolas 5.-9. klašu meiteņu kora diriģente Evija Rozena.

Estrādēs novados būtu gan sarežģīti izpildīt epidemioloģisko prasību – divu metru attālumu starp dziedātājiem.

“Mēs secinājām, ka Latvijā ir gana grūti atrast, ka nav tik lielas estrādes, kurās varētu rīkot svētkus. Ja mēs gribam rīkot svētkus, piemēram, Zemgalē, tad mums kādā no pašvaldībām ir jābūt jaunai estrādei. Bet tie ir milzīgi papildu līdzekļi, kas ir jāiegulda,” saka VISC neformālās izglītības departamenta vadītāja Agra Bērziņa.

Taču otrs reālākais variants paredzētu, ka kordziedātāji uz Mežaparka estrādi un dejotāji uz Daugavas stadionu brauktu pēc novadu principa. Piemēram, vispirms uzstātos visi kori no Kurzemes, viņi nodzied, brauc mājās. Tad uzstājas kori no Vidzemes, un pēc šāda principa, līdz visa Latvija nodziedājusi. Galvenais, – lai savstarpēji ceļi nekrustojas.

“Un šeit ir nākamais jautājums, – uz cik dienām mēs aicināsim Rīgā, vai visi varēs nakšņot, vai tie būs vienas dienas koncerti ar mēģinājumiem. Būs pilnīgi atšķirīgs modelis, būs pilnīgi atšķirīgi dziesmu svētki,” norāda Bērziņa.

Dzirdētais Siguldas kora vadītājai gan atgādina darba dienu, nevis svētkus bērniem. “Lai nav tā, ka viņi kā vienā darba dienā aizbrauc, izmēģina un dzied koncertā. Viss un nekā nav. Padomāt par bērniem,” bilst Rozena.

Savukārt Siguldas 1. pamatskolas meiteņu kora dalībniece Dārta Uzare saka: “Būs diezgan skumji, ka nebūs tā kā visu laiku.”

Bet kora dalībniece Dace Stīpniece norāda: “Tas ir mazliet dīvaini, ka nevarēs kopības svētkos visi būt kopā, bet kaut kā jau būs jāpriecājas par to, kas ir dots.”

Tikmēr kora dalībniece Amanda Brauere saka: “Esmu priecīga, ka viņi vispār būs. Man ir bail, ka atkal varētu nenotikt, jo īsti jau mēs nezinām, kas būs tālāk.”

Uz Mežaparka estrādes uzstātos ne vairāk kā trīs tūkstoši kordziedātāju. Savstarpējā distance – divi metri. Ekspertiem bažas, ka neskanēs tā kā ierasti.

Arī tautisko deju lieluzvedums Daugavas stadionā noteikti nebūšot ar ierasto dalībnieku skaitu – 16 000. Ja būs tikai 3000, esot apšaubāms, vai uz laukuma veidosies interesanti deju raksti.

“Mēs vēl skatāmies, cik liela būtu skatītāju līdzdalība, vai tie būtu tikai televīzijas koncerti. Mums ir jādomā par drošību dalībniekiem un visiem pārējiem,” norāda Bērziņa.

Vai tiešām Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki nākamgad jūlijā notiks bez skatītājiem klātienē, cik dalībnieku vienkopus konkrēti drīkstēs uzstāties, kā organizēt plūsmas, un, galu galā, vai tiešām svētki pirmo reizi notiktu reģionos, skaidrs kļūst aprīlī vai maijā.