Komentāri

Rīgas mēra Nila Ušakova (“Saskaņa”) īstenotie pasākumi ar mērķi panākt, lai vairāk iedzīvotāju deklarētu dzīvesvietu galvaspilsētā, palielinājuši latviešu skaitu Rīgā un līdz ar to uzlabojuši pašvaldības finansiālo situāciju. Tikmēr krievu skaits kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām samazinājies. Aptuvenas aplēses liecina, ka tādējādi vasaras sākumā gaidāmajās vēlēšanās latvieši varētu ievēlēt par aptuveni vienu līdz diviem Rīgas domes deputātiem vairāk nekā 2013. gada vēlēšanās.

2013. gadā Rīgas pašvaldība paziņoja, ka palielinās maksu par sabiedrisko transporta visiem cilvēkiem, kuri nav deklarējušies Rīgā. Šī iecere tomēr izgāzās, taču efekts bija jūtams – ievērojams skaits iedzīvotāju kļuva par jaundeklarētiem rīdziniekiem. Vēl vairāk Rīgā deklarēto skaits pieauga 2016. gadā, kad Rīgas dome palielināja nekustamā īpašuma nodokli visiem dzīvokļiem un mājām, kur neviens nav deklarējis savu dzīvesvietu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Foto

Ušakovs par rezultātiem ir gandarīts – ar sabiedriskā transporta biļešu kampaņas un Nekustamā īpašuma izmaiņām izdevies piesaistīt Rīgai jaunus nodokļu maksātājus un papildināt pilsētas kasi.

Nils Ušakovs

Nils Ušakovs
Rīgas domes priekšsēdētājs (“Saskaņa”)

Visu mūsu kampaņu mērķis bija nevis kaut kā mākslīgi mudināt cilvēkus deklarēt savu dzīvesvietu Rīgā, nē, visas mūsu kampaņas bija vērstas tikai uz to, lai cilvēks, kurš jau sen faktiski dzīvo Rīgā, strādā Rīgā (bet viņam kaut kādu iemeslu dēļ palikusi deklarēta dzīvesvieta iepriekšējā pašvaldībā), lai viņš izdarītu to, ko prasa likums – deklarētos, kur dzīvo. Lai arī visi viņu nodokļi aizietu tai pašvaldībai, kur viņi izmanto infrastruktūru, kur viņi strādā, kur pārvietojas.

Vienlaikus šo pasākumu rezultātā Rīga ir ieguvusi nodokļu maksātājus, taču Ušakovs varētu būt zaudējis vēlētājus. Netieši pierādījumi liecina, ka vairums jaundeklarēto rīdzinieku nav krievvalodīgie, kuri veido “Saskaņas” vēlētāju vairākumu, bet gan latvieši, kuri pārsvarā balso par citām partijām. Vairumā gadu Rīgas pašvaldības iedzīvotāju skaits vai nu stagnē, vai nu samazinās, bet Rīgas domes pasākumi šo procesu ir spējuši piebremzēt.

No 2013. līdz 2014. gadam iedzīvotāju skaits Rīgā ir palielinājies, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati. Tas sakrīt ar laiku, kad Rīgas dome paziņoja par sabiedriskā transporta biļešu cenu palielināšanu nerīdziniekiem. Tomēr par pieciem tūkstošiem palielinājies tieši latviešu skaits, krievu skaits ir samazinājies. Vēl izteiktāk šī tendence novērojama no 2016. gada līdz šim gadam, kad pēc nekustamā īpašuma nodokļu izmaiņām Rīgas iedzīvotāju skaits piedzīvoja vēl vienu lēcienu. Tomēr pieaugumu atkal veido latvieši – viņu kļuvis vairāk par septiņiem ar pusi tūkstošiem, tikmēr krievu skaits sarucis.

Kopējais latviešu skaits, kopš 2013. gada Rīgas domes vēlēšanām, galvaspilsētā pieaudzis par vairāk nekā 14 tūkstošiem, bet krievu skaits samazinājies par gandrīz 10 tūkstošiem. Tas daļēji skaidrojams ar to, ka Latvijā kopumā latviešu īpatsvars ir lielāks nekā Rīgā. Tātad lielāka iespēja, ka jaundeklarētie rīdzinieki iedzīvotāji būs latvieši.

Latviešu īpatsvara palielināšanās nozīmē, ka latviešu vēlētāji ievēlēs par vienu vai diviem Rīgas domes deputātiem vairāk nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, liecina aptuvenas aplēses, salīdzinot latviešu īpatsvara pieaugumu kopējā Rīgas iedzīvotāju skaitā. Tomēr viennozīmīgi apgalvot, ka Ušakovs ir ieguvis nodokļu maksātājus, bet zaudējis balsis, nevar. Latviešu balsis lielā mērā ļāva Ušakovam triumfēt pagājušajās vēlēšanās, kad Saskaņas un Gods kalpot Rīgai! apvienotais saraksts ieguva 39 no 60 Rīgas domes deputātu mandātiem.

Filips Rajevskis

Filips Rajevskis
politologs, SIA Mediju tilts līdzīpašnieks

Pagājušajās vēlēšanās Ušakovs uzvarēja tādēļ, ka latviešu vēlētājs nobalsoja par Ušakovu. Tās bija vienīgās vēlēšanas Saskaņas pastāvēšanas laikā, kad latviešu vēlētājs noteica viņas likteni un noteica pozitīvi. (..) Gadījumā, ja [gaidāmajās Rīgas domes vēlēšanās] par Ušakovu nebalsos latviešu vēlētājs, tad es domāju, ka cerības pārkāpt pusei nav, jo tikai ar krievu vēlētāju varētu nepietikt.

Vēlēšanu eksperts Ritvars Eglājs (VL-TB/LNNK), pētot datus no iecirkņiem, aplēsis, ka 2013. gada pašvaldību vēlēšanās vairums latviešu balsu aizgājušas Vienotībai un Nacionālajai apvienībai, bet aptuveni 15% latviešu vēlējuši par Ušakovu. Tātad Saskaņa bijusi trešā populārākā latviešu izvēle. Ja tas pats atkārtosies arī šajās vēlēšanās, tad Ušakovam, visticamāk, nebūs problēmu nosargāt mēra krēslu. Liela nozīme būs arī nacionālo grupu aktivitātei.

Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Rīgā tiesības piedalīties vēlēšanās februāra sākumā bija ir 428 tūkstošiem cilvēku, kas ir par 13 ar pusi tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās. Pie pašvaldību vēlēšanu urnām Rīgā un pārējā Latvijā iedzīvotāji dosies jau pēc 90 dienām – šā gada 3. jūnijā.

Uzziņai:

Latviešu un krievu skaita izmaiņas Rīgā kopš 2013. gada

2013.
Latvieši: -895
Krievi: -3845

2014. (Pēc paziņojuma par sabiedriskā transporta biļešu cenu palielināšanu nerīdziniekiem)
Latvieši: +4929
Krievi: -1145

2015.
Latvieši: +892
Krievi: -4345

2016.
Latvieši: +1794
Krievi: -2898

2017. (Pēc NĪN palielināšanas īpašumiem, kuros neviens nav deklarēts)
Latvieši: +7482
Krievi: -2983

Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

Lasi vēl