Ukraiņu stāsts: Lēmumu doties uz Latviju pieņēmām ātri, ceļā devāmies ar diviem čemodāniem

2 komentāri
Ukraiņu stāsts: Lēmumu doties uz Latviju pieņēmām ātri, ceļā devāmies ar diviem čemodāniem
Foto: LETA

Tie 250 Tuvo Austrumu un Āfrikas ieceļotāji, kuri ieradīsies Latvijā, nebūs bēgļi, kā tos neprecīzi sauc sabiedrībā, bet gan patvēruma meklētāji, kuri tikai lūgs, lai Latvija tos atzītu par bēgļiem. Šim statusam līdzi nāk pabalsts un aizsardzība. Patlaban uz Latviju atbraukušajiem ukraiņiem tā tiek atteikta.

Proti, tagad situācija ir tāda, ka tikai tie ukraiņi, kuri šeit nopērk īpašumu, iekārtojas darbā vai apmetas pie radiniekiem, var aizmukt no kara dzimtenē un iegūt bēgļa statusu.

Piemēram, Inna un Romāns no dzimtās Luhanskas Latvijā ieradās ziemas vidū. Februāris bijis vēss, bet abu ukraiņu uzmanību saista tikai tas, ka mājām nav kondicionieru. Sapratuši – vasaras te nebūs tik siltas kā mājās, – savos pirmajos iespaidos par Latviju dalās ukraiņu patvēruma meklētāji.

“Mēs lēmumu pieņēmām spontāni. Piezvanīju sievai no darba un paziņoju – mēs šodien aizbraucam! Kāpēc? Tāpēc, ka tieši tai dienā atjaunoja dzelzceļa satiksmi uz Kijevu,” stāsta Romāns.

Viņš atzīst, ka aiz sevis nācās atstāt ļoti daudz. Vispirms jau sev tuvos cilvēkus, mājvietu, darbu. “Visu pametām, paņēmām divus čemodānus un devāmies uz vilcienu,” atceras Romāns.

Caur Baltkrieviju patvēruma meklētāji nonāca līdz Latvijas robežai. Viņiem nebija vīzu, bet kabatā – 70 dolāru. No Daugavpils ar autobusu viņi nokļuva Muceniekos, kur jau atlika vien gaidīt – uzņems kā bēgļus vai sūtīs atpakaļ.

“Mums atteikumu patvērumam neviens nedeva, bet mēs jau painteresējāmies, vai vispār ukraiņiem dod patvērumu, un uzzinājām, ka statusu nedabūsim. Labākajā gadījumā tikai alternatīvo statusu, bet uz valsts kakla negribējām sēdēt. Esam veseli cilvēki, gatavi strādāt un paši sevi uzturēt,” stāsta ukrainis.

Pagājušajā gadā, kad Krievija okupēja Krimu, patvērumu lūdza 75 ukraiņi. Šogad – vēl 35. Taču atbilde visiem ir viena.