TV3 ziņas skaidro, vai stārķu Latvijā ir pārāk daudz?

1 komentārs

Izrādās, Latvijā mīt aptuveni 5% no visiem baltajiem stārķiem pasaulē un sociālajos tīklos pēdējā laikā parādījušās arī diskusijas, vai šo putnu skaits pie mums nu jau nav pārāk liels – vai to savairošanās nekaitē citām sugām, tāpēc TV3 Ziņas devās skaidrot, vai šādām bažām būtu pamats.

Latvijā mīt aptuveni 5% pasaules balto stārķu populācijas. Vai svēteļi nav sākuši traucēt citai dzīvajai radībai un cilvēkiem?

TV3 Ziņu sižetā redzamos kadrus pirms divām nedēļām Gulbenes pusē uzņēmis veterinārārsts un lopkopis Gatis Krūmiņš. Vālojot zāli, traktoram seko neskaitāms skaits balto stārķu.

Pēc video ievietošanas sociālajos tīklos tas guva lielu popularitāti un daudzi bažījās, vai uzņemtie kadri nepierādot, ka aizsargājamais putns, nu jau pie mums savairojies parāk lielā īpatsvarā un gadījumā nav sācis apdraudēt citu dzīvo radību?

Apgalvojumus par muļķībām gan sauc stārķu pētniece Māra Janaus. Viņa uzsver – baltie stārķi vienmēr lielā skaitā koncentrējušies pēc zāles pļaušanas vai svaigi artos tīrumos, lai meklētu barību. Un to nebūt neesot pārlieku daudz – pēdējos gados to populācija ir nemainīga un stārķu skaits nebūs lielāks par to, cik daba spēj tos uzturēt.

balto stārķu pētniece, Māra Janaus

“Tas rāda, ka pie mums ar dabu viss ir vairāk vai mazāk kārtībā. Ja šeit nebūtu, ko ēst, tad dabiski arī balto stārķu nebūtu tik daudz. Tas mīts, ka stārķu barība ir vardes. Nebūt tā nav! To galvenā viņu barība ir kukaiņi, kāpuri, kūniņas, peles kurmji, un tā tālāk.”

Janaus gan saka, ja būs iespēja, stārķis nelaidīs garām iespēju notiesāt arī kādu vardi. Tomēr pie abinieku skaita samazināšanās, stārķus vainot nebūtu pareizi. Tam par iemesl esot citi faktori, tostarp ūdens kvalitāte.

Pētniece gan atzīst, kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem, kad sākta stārķu uzskaite, to skaits Latvijā ir pat dubultojies. Un tas īpašas rūpes par šiem putniem liek uzņemties “Sadales tīklam”, jo svēteļi par vietu, kur vīt mājvietu, arvien biežāk izvēlas elektrības stabus.

“Sadales tīklā” stāsta – ja vēl pirms 60 gadiem stabos ligzdoja vien 1% stārķu, tad patlaban to skaits jau tuvojas 80%.

Alīna Kozlovska, AS “Sadales tīkls” pārstāve

“Ligzdas, patiesībā, ir ļoti smags objekts. Kas arī nereti pārsteidz cilvēkus, ka viena daudzgadīga stārķa ligzda var svērt 400-500 kilogramus. Pielīstot vai sasalstot, tās svars var pārsniegt pa tonnu.”

Un šāda apjoma ligzdas elektrības stabiem nereti ir pārāk liela nasta. Ligzdas brūk un var apdraudēt ne tikai pašus stārķus, bet arī to, kas zem staba atrodas. Turklāt stārķi traucē arī elektroapgādi – ik gadu tieši šo putnu dēļ rodas vairāk nekā 1000 elektroapgādes traucējumu.

“Stārķi, kad tie vij ligzdas, zari var saskarties ar elektrības vadiem, tas ir viens no iemesliem.  Un tas, ka stārķis tur lido visu laiku, šīs saskarsme, gan zaru, gan pats ligzdošanas fakts rada tos bojājumus neatgriezeniski,” atzīst AS “Sadales tīkls” pārstāve.

Lai iedzīvotāju vajadzības stārķu dēļ netiktu ietekmētas, bet putniem joprojām saglabātos iespēja vīt ligzdas, “Sadales tīkls” jau vairākus gadus cenšas atrast kompromisu – potenciāli bīstamās ligzdas ierobežotā daudzumā, ārpus ligzdošanas laika, tiek noņemtas un daļai stabu uz paaugstinājuma tiek piestiprināta mākslīga ligzdas platforma.

“Patlaban visā Latvijā tās ir izvietotas vairāk nekā 3300. Tas palīdz stabilizēt to ligzdošanas vietu un pasargā arī no potenciāliem elektroapgādes traucējumiem,” norāda eksperte.

Nekādi citādi stārķi iedzīvotājiem nevarot traucēt. Lauksaimniecībai tie nekādu postu nerada. Stārķu pētniece gan atklāj, katru gadu viņai tiek ziņots par atsevišķiem agresīviem stārķu indivīdiem, tomēr arī tie apdraudējumu neradot – vien mēdz izbiedēt ar savu uzvedību.

1 komentārs