TV3 Ziņas skaidro, kādas līdz šim bijušas būtiskākās atšķirības tiesu spriedumos ES un par ko būtu jārod kopsaucēji?

0 Komentāru

Pirmo reizi pie sarunu galda sēdušies gandrīz visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu konstitucionālie tiesneši ar mērķi saprast, kā konstitucionālo tiesu spriedumos tik dažādās ES valstīs salāgot kopējās vērtībās, vēsta TV3 Ziņas.

Pie viena galda sēdušies vairāku ES dalībvalstu konstitucionālie tiesneši – tāda konference notiek pirmo reizi savienības vēsturē. Pasākuma iniciatore bijusi tieši Latvija.

Kūns Lenārts, Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs

“ES Tiesa, attīstot savu tiesu praksi, savās argumentācijās balstās nacionālajās konstitucionālajās tradīcijās. Mums ir jābūt zinātkāriem – ko dara mūsu kolēģi nacionālajās tiesās. Tā ir šīs konferences dziļākā jēga, tā tiešām ir pirmā ES vēsturē, un es to sauktu par konstitucionālu brīdi, kurā visi apzinās faktu, ka mēs visi vai nu peldēsim, vai slīksim kopā.”

Divu dienu garumā tiesneši diskutēja par dalībvalstu tiesiskajām tradīcijām, tiesu kompetenci un to, vai valstīs var būt dažāda pieeja cilvēktiesībām. ES aizliegts diskriminēt cilvēkus pēc rases, reliģijas vai seksuālās orientācijas. Taču izpratne par to, kas ir diskriminācija, atšķiras. Piemēram, kamēr daudzviet viendzimuma laulības ir pašsaprotamas, vairākas valstis sevi pozicionē kā no seksuālajām minoritātēm brīvo zonu. Līdzīgi ir ar bēgļu problēmu vai abortiem.

Kūns Lenārts, Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs

“Vēl viens piemērs būtu reliģiskās simbolikas izmantošana darba vietā. Piemēram, Francijā šajā jomā ir visai stingri ierobežojumi. Savukārt Vācijā ir tieši pretēji – valstī jānodrošina iespējas piekopt jebkuru ticību.”

Lielākais izaicinājums esot panākt, lai valstis jūt savu nacionālo identitāti, taču vienlaikus bauda ES priekšrocības, iekļaujoties kopējā vērtību sistēmā.

Sanita Osipova, Satversmes tiesas priekšsēdētāja

“Pēdējos gados konstitucionālā identitāte ir minēta vairāku konstitucionālo tiesu spriedumos. ES tiesa ir gatava respektēt nacionālo identitāti, bet šeit vajag kritērijus, jo šī identitāte nedrīkstētu iet pretī kopējai tradīcijai, piemēram, cilvēka cieņai.”

Abu tiesu vadītāji bija vienisprātis, ka vienlīdzīga pieeja tiesību jautājumos tomēr ir izšķiroša. Citādi būšot apšaubāma ES lēmumu leģitimitāte.

Sanita Osipova, Satversmes tiesas priekšsēdētāja

“Šķiet, ka tā ir juristu sanākšana pie liela, apaļa galda, kur viņi spriež par kādām no cilvēkiem attālinātām lietām. Patiesībā, tas tā nav. Mēs dzīvojam telpā, kuru caurauž tiesības, tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, lai būtu saprašanās par to, kādas tiesības aizsargā cilvēku, kādas tiesības ir piemērojamas – vienalga, vai tas ir saistīts ar pārvietošanās brīvību, vārda brīvību, reliģijas brīvību.”

Kopumā konferencē piedalījās konstitucionālo tiesu pārstāvji no 23 ES dalībvalstīm.

0 Komentāru