Turpinās kritika par gaidāmajām izmaiņām nodokļu režīmos

1 komentārs

Nerimst kaislības ap nodokļu reformu, kurai jāstājas spēkā jau pēc divām dienām – par tā sauktajiem atvieglotajiem nodokļu režīmiem un minimālo sociālo iemaksu ieviešanu, kas daudziem raisa neskaidrības, vēsta TV3 Ziņas.

Pērn rudenī šeit, Doma laukumā, budžeta pieņemšanas laikā pulcējās radošo industriju pārstāvji – ar ķieģeļiem rokās protestā pret tolaik izziņotājām vērienīgajām izmaiņām attiecībā uz tā sauktajiem atvieglotajiem nodokļu režīmiem.

Darbība tajos ilgstoši ļāvuši, piemēram, māksliniekiem vairāk naudas saņemt uz rokas, bet uz sociālā nodrošinājuma rēķina. Citās nozarēs bijuši arī izveicīgi uzņēmēji, kuri šos režīmus izmantojuši nodokļu optimizācijai. Valdība bija pārliecināta, ka tam jādara gals, ieviešot minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, taču Covid-19 krīze smagi cietusī radošā industrija bija pārliecināta, ka pandēmija nav īstais laiks, kad pasliktināt tajā strādājošo finansiālu situāciju.

Tagad izmaiņas tepat aiz stūra, stājās spēkā no jūlija. Mākslinieki turpina būt pret.

Ņemot vērā gaidāmās izmaiņas, dažādu mākslas jomu pārstāvji ar videovēstījuma palīdzību pauda protestu reformu un aicina atbalstīt tās atcelšanas iniciatīvu portālā Manabalss.lv.

Kā stāsta videomākslas darba režisore, krīze nozarē nav beigusies.

Jūlija Kova, videoklipa darba režisore

“Darba nav. Mākslinieki ir cietuši no pandēmijas, mēs esam palikuši bez darba ilgus mēnešus. Tagad, ieviešot augstākus nodokļus, nebūs vienkārši to apmaksāt.”

Pēc būtības reforma paredz, ka ikviens strādājošais veic sociālas iemaksas vismaz minimālajai algai atbilstīgā apmērā, 170 eiro mēnesī. Ar izņēmumiem daudzām grupām, piemēram, pensionāriem, studentiem līdz 24 gadu vecumam, cilvēkiem ar mazu bērnu un citiem.

Tāpat pastāv iespēja pašnodarbinātajam ziņot Valsts ieņēmumu dienestam, ka tuvākajā ceturksnī neprognozē sev ieņēmumus lielākus par trijām minimālajām algām, tad jāveic vien 10% iemaksa pensiju apdrošināšanai no faktiskā ienākuma. Radošā industrija gan uzsver, ka viņu nozarē šādi prognozēt ieņēmumus ir gandrīz neiespējami.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, izmaiņām vajadzētu skart vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, kuriem pērn sociālās iemaksas bijušas mazākas, nekā tagad būs minimālā.
Ieva Jaunzeme, VID ģenerāldirektore

“Kopumā mums ir 800 000 nodokļu maksātāju. Pārsvarā parastajā režīmā. Es gribētu domāt, ka daļa no viņiem tomēr samaksās visus nodokļus beigās un šī ažiotāža beigsies, jo mēs redzēsim nākamā gada sākumā šīs iemaksas vismaz no 500 eiro. Mēs nerunājam par nekādām milzīgām summām.”

To, cik katram bijis jāmaksā, apkopos gada nogalē. Ja kas nebūs segts, var sekot nepatīkama dāvana parāda formā, tai skaitā darba devējiem, kuriem izmaiņas paredz segt iztrūkstošās iemaksas, ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim minimālajām algām.

“Pats tas risinājums ir uztaisīts kaut kā šādi… Pilnīgi otrādi. Darba devējs nevarēs zināt, cik tad viņam būs jāpiemaksā nākotnē par savu darbinieku. Tās ir absolūti nenormāla situācija,” vērš uzmanību Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endzinš.

Endziņš uzskata, ka tāpēc uzņēmēji nepilnās slodzes samazinās un cilvēki zaudēs darbu. Vairums uzņēmēju organizāciju un nozaru asociāciju ir pret reformu un grasās cīņu turpināt arī pēc jūlija.

Jaunajā reformā klāt arī papildu ierobežojumi mikrouzņēmumiem – darbinieku darba algām turpmāk būs jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Vienlaikus līdz gadu beigām autori var turpināt izmantot autoratlīdzību nodokļu nomaksas režīmu, taču jāņem vērā, ka mainīts likme – 25% un 40% atkarībā no gada ienākuma.

Lasi vēl: 

1 komentārs