Turaidas Jāņkalnā saulgriežos aicina izzināt ziedu pļavas

0 Komentāru

Līdz kalendārajiem Jāņiem vēl pāris dienu, bet īstie vasaras saulgrieži jau ir klāt bez plašām pulcēšanām pandēmijas dēļ, kādu nebūs arī Turaidas Jāņkalnā, kur gan būs plašas iespējas izzināt pļavas zāļu noslēpumus, vēsta TV3 Ziņas.

Saulgriežu svinības Turaidas Jāņkalnā ierasti ir plaši apmeklētas un atmiņā paliekošas. Gada īsāko nakti ar rotaļām, sadziedāšanos, pērno vainagu dedzināšanu un ugunsrata velšanu šeit allaž brauca pavadīt līgotāji. Pandēmijas dēļ jau otro gadu organizētas svinības šeit nenotiek, bet Turaidas muzejrezervāta kolektīvs šogad organizē īpašu Latvijas ziedu pļavu iepazīšanu.

“Es aicinu pašiem iziet pļavā, sekot rītam, ir jāsavāc zāles, jāsapulcējas kopā, jāiekur ugunskurs, no saules rieta līdz saules lēktam jādeg ugunij, jo mums ir jāpalīdz tai saulītei noturēties. Šajā laikā katra zālīte ir savā pilnbriedā un atdod labumu, un, ja ir zinātājs, tad arī zina, kam ir noderīga katra zālīte, tā ir īsta aptieciņa, tāpēc šogad mēs aicinām izzināt pļavu,” skaidro Turaidas Muzejrezervāta komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Zaķīte.

Turaidas Muzejrezervāta kolektīvs izveidojis īpašu programmu, kur ikviens interesents varēs ne tikai izzināt bagātīgās jāņuzāles, bet arī iepazīt senlatviešu saulgriežu svinēšanas tradīcijas.

“Apmeklētāji varēs iepazīt pļavu, puķes un īpašos augus, kas ir ļoti, ļoti svarīgi Jāņu laikā – ozolu, papardi un pīlādzi – pīlādzis – aizsardzībai, ozols – spēkam un, protams, noslēpumainā paparde. Viņi saņems tādu ceļvedi par mūsu pļavu un tajā atzīmētas tās vietas, kur puķes atrodas, mēs aicinām augus iepazīt, bet mazāk plūkt, bet šīs zināšanas izmantot tad, kad cilvēki dodas savās pļavās,” stāsta Turaidas Muzejrezervāta pedagoģe Margarita Poriete.

Kā stāsta īstena Jāņu zāļu pārzinātāja – etnogrāfe Inda Čekstere – vainagu pīšana ir īpašs rituāls – katrai jāņuzālei ir sava nozīme, un ir jāzina, kuri ziedi der puišu, kuri – meiteņu vainagiem.

“Suņuburkšķi, pupulakši, tās bīj puiku Jāņu zāles. Meitām – madariņas, samtenītes, rozīte, smalkākas, skaistākas. Puišeem tātad ozoliņš, meitas ozolu iepin tad, ja ir zināms īsts iecerētais, meitenes parasti iepin vainagā ozolu – saimniece, jā, precēta sieviete pin ozola lapas, bet meitene tikai tādu zīmīti iepin. Liepu lapas teica, ka meitas sirds vēl ir brīva – katram augam ir sava nozīme,” skaidro etnogrāfe Indra Čekstere.

Etnogrāfe novēl ikvienam izbaudīt maģisko saulgriežu nakts burvību un vienlaikus neaizmirst par senlatviešu ticējumiem, kuriem šajos svētkos ir īpašs spēks.

“Meitām vēl viens mazs ieteikums, ja galīgi nav ozola, kur mest to vainagu, tad vainagu met gaisā un ķer, ja ar abām rokām, tad droši izies pie vīra – ja izrauj, brūtgāns ir, bet šogad neprecēs – bet, ja nokrīt pie zemes, tad ir galīgi švaki – nebūs neviena brūtgāna. Tā kā, lai visām būtu brūtgāni,” novēl etnogrāfe.

Izstaigāt, izsmaržot, izpētīt pļavu un izzināt saulgriežu tradīcijas Jāņkalnā Turaidas muzejrezervātā no rītdienas, 22. jūnija, var ikviens.

0 Komentāru