Traumatologs-ortopēds: Ja ārstam būtu vēlme nodzerties, viņš to arī izdarītu, jo iespēju ir daudz

1 komentārs

Reiz, kad rokās dzisa dzīvības, viņš dzēra un daudz. Tagad cilvēku dāvātās neskaitāmās pudeles tiek aizmirstas mājas garāžā. Traumatologs-ortopēds Andris Vikmanis atklāj, ka tieši šīs pacientu dāvanas ir tās, kas liek raksturā vājākiem dakteriem savu potenciālu izmest mēslainē.

Neviens nekad nenoliegs, ka ārsta profesija ir viena no grūtākajām gan fiziski, gan emocionāli. Nežēlīgo darba stundu un traģisko notikumu vidū ir jāspēj atrast laiku sev, bet nereti neizdodas atrast pareizo ceļu, pa kuru doties.

Andris Vikmanis atklāj, ka viss ir atkarīgs no paša cilvēka, jo arī mūsdienās ārstam būtu visas iespējas nodzerties, ja vien būtu tāda vēlme. Arī pats laika gaitā uzkrājis neskaitāmu daudzumu dažāda veida stipro dzērienu, kurus kā pateicības dāvanu atnesuši pacienti.

Lasi vēl:

”Es turu to visu šķūnī, nezinu kur likt. Šeit zem segas var redzēt, ka ir tur ir viss – jebkurai gaumei, jebkuriem svētkiem,” par saviem ”krājumiem” stāsta Vikmanis.

Dāvināto alkoholisko dzērienu vidū iespējams atrast pat šauteni un ”Kalašņikova” automātu. Vienīgais, kas spēj noteikt, kādas būs dāvanas, ir pacienta iztēle.

Vikmanis norāda, ka viņam šīs pudeles nav tikai grādīgs šķidrums, bet gan smags darbs, kas ieguldīts. Aiz katras pudeles ir kāds stāsts – cits smagāks, cits vieglāks, bet visi ar laimīgām beigām.

Lasi arī:

Nereti cilvēki nes arī savus pašdarinājumus, kas paredzēti veselības uzturēšanai. Šādā veidā pacients vēlas kaut nedaudz pateikties un atdarīt ārstam, kurš varbūt izmainījis viņa dzīves kvalitāti uz visiem laikiem.

Andris Vikmanis norāda, ka mūsdienās saskarties ar alkoholismu ārstu vidū ir daudz grūtāk nekā agrāk. ”Tagad tas vairs nav tik izteikti. Ārsti tagad darbā nelieto. Tas ir beidzies sen jau. Bet tas bija iegājies tā, ka daudzi ārsti nodzērās, jo alkohols vienkārši bija pieejams. Kam bija vājāks raksturs, tie lietoja. Tad alkohola lietošana tika attaisnota ar to, ka ārstam ir smags darbs.”

Bet Vikmanis norāda, ka ārsta darbs nav tik grūts, lai būtu jālieto alkohols. Šiem cilvēkiem, kuri to izmanto kā attaisnojumu, pamatā jau ir alkoholisms.

Nereti varētu šķist, ka ārsti tomēr ir personas bez emocijām, it sevišķi tie, kuriem ikdienā nākas saskarties ar ļoti smagām pacientu problēmām, bet ārsts, aizverot slimnīcas durvis, ir tāds pats cilvēks kā mēs visi. Arī Andris Vikmanis norāda, ka ārsti ir tikpat emocionālas būtnes kā visi pārējie.

1 komentārs