Trampa komandas “atslēgas cilvēki” – izdevīgais, neizdevīgais un lavierētājs

0 Komentāru
Trampa komandas “atslēgas cilvēki” – izdevīgais, neizdevīgais un lavierētājs
Foto: AFP/LETA

Pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara Amerikas Savienoto Valstu drošības garantijas Eiropai ir zem jautājuma zīmes. Amerika, nevis citas valstis, vienmēr būs pirmajā vietā – tā ASV prezidents Donalds Tramps inaugurācijas runā raksturoja savu gaidāmo politiku. Kā šī Trampa vīzija realizēsies dzīvē – Latvijā par to ir dažādi viedokļi. Trampa komandā darbojas cilvēki ar pretrunīgiem uzskatiem. Ārlietu ministrija lēš, ka paies aptuveni seši mēneši, lai iepazītu Trampa cilvēkus.

Pats Tramps arī pēc ievēlēšanas izteicies, ka NATO ir svarīga, taču novecojusi organizācija, kam būtu jāmainās. Kopš Latvijas iestāšanās NATO, ASV uzskatāmas par galveno mūsu reģiona drošības garantu, jo tieši Amerika nodrošina 72% no kopējiem NATO valstu izdevumiem aizsardzībai. Pēc Krievijas agresijas Ukrainā ar ASV atbalstu pieņemti lēmumi par NATO un amerikāņu spēku izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Visas līdzšinējās ASV valdības arī uzstājušas, ka NATO 5. pants ir ”akmenī iecirsts” – uzbrukums vienai alianses dalībvalstīm būtu uzbrukums visām. Tramps tikmēr ir konsekventi kritizējis to, ka ASV pārāk daudz naudas tērē, lai palīdzētu saviem sabiedrotajiem, un šādus mājienus viņš izteica arī savā inaugurācijas runā piektdien.

Donalds Tramps, ASV prezidents

Mēs esam subsidējuši citu valstu armijas, pieļaujot mūsu militāro spēku noplicināšanu. Mēs esam aizsargājuši citu valstu robežas, vienlaikus atsakoties aizstāvēt savējās. (..) Mēs šeit esam sapulcējušies, lai izziņotu jaunu vēsti, kas jādzird katrā pilsētā, katrā ārvalstu galvaspilsētā, un katrā varas varas zālē. No šīs dienas uz priekšu, mūsu valstī valdīs jauna vīzija. No šīs dienas uz priekšu, būs tikai Amerika pirmajā vietā. Amerika pirmajā vietā!

Foto: vēsturiskas Donalda Trampa fotogrāfijas

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norāda, ka pirmos sešus mēnešus Latvijas ārlietu dienests veltīs tam, lai iepazītu jaunās administrācijas cilvēkus un dibinātu kontaktus. Tā tas bijis arī citās reizēs, kad ASV notikusi varas maiņa.

Trampa komandā ir trīs galvenie ”atslēgas cilvēki”, kuri interesē Baltijas valstis, norāda ASV politikas pētnieks Mārtiņš Hiršs. Ņemot vērā mūsu sadarbību militārajā jomā, svarīgs ir ASV aizsardzības sekretārs. Tas ir ģenerālis Džeims Metiss.

Mārtiņš Hiršs, ASV politikas pētnieks

Aizsardzības ministrs Metiss ir klasisks republikānis, un klasiski izdevīgs arī Baltijas valstīm. Viņš runā par Krieviju un NATO tieši tāpat kā mēs – ka NATO ir drošības garants, ka ASV ir jāpalīdz saviem sabiedrotajiem, ka Krievija ir drauds, kas apdraud [savas] kaimiņvalstis.

Tomēr Hiršs vērš uzmanību uz to, ka aizsardzības sekretārs pats neveido ASV ārpolitiku. Milzīgu lomu tieši ārpolitisko jautājumu pieņemšanā ASV spēlēs valsts sekretārs jeb ārlietu ministrs. Šim amatam Tramps nolūkojis enerģētikas korporācijas ”Exxon” prezidentu Reksu Tillersonu. Viņš pārstāvējis kompānijas intereses tieši Krievijā, un Tillersonam izveidojušās ļoti labas personiskas attiecības ar Krievijas prezidentu.

Mārtiņš Hiršs, ASV politikas pētnieks

Tillersons ir teicis arī Baltijai diezgan pozitīvas lietas – ka NATO 5. pants ir akmenī kalts, ka Krievija ir tomēr jāvērtē ļoti piesardzīgi. Tā kā pašlaik viņš vēl lavierē.

Par ne mazāk būtisku uzskatāms nacionālās drošības padomnieka amats. Ir bijušas ASV administrācijas, kur tieši nacionālās drošības padomnieks ir tas, kurš spēlē pirmo vijoli valsts ārpolitikā. Šim amatam Tramps noskatījis  citu atvaļinātu ģenerāli – Maiklu Flinnu, kurš par savu prioritāti uzskata džihādistu terorisma apkarošanu. Arī viņš ir iepriekš ticies ar Putinu.

Mārtiņš Hiršs, ASV politikas pētnieks

Nacionālās drošības padomnieks Flinns gan ”vienos vārtos” ir prokrievisks, viņš ir uzstājies ”Russia Today” viņš visu laiku ir teicis, ka ASV pārāk daudz dara sabiedroto labā, ka sabiedrotie nemaksā, izmanto ASV labvēlību sliktos nolūkos priekš sevis, nedomājot par ASV interesēm. Flinns gan viennozīmīgi šķiet nelabvēlīgs Baltijas valstīm, Austrumeiropai un ļoti labvēlīgs Krievijai.

Laikraksta “Ir” komentētājs Aivars Ozoliņš tikmēr vērš uzmanību uz to, ka Trampa politikas virzienu noteiks pats Tramps, nevis viņa komandas cilvēki: “Nav vērts cerēt, ka Trampa komandā būs kaut kādas pretrunas, kas nāks mums par labu. Tā nebūs. (..) Tramps ir prezidents, viņa viedoklis būs noteicošais.”

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norāda, ka Latvija centīsies nodrošināt, lai nesamazinātos ASV interese par Baltijas reģionu, un tiktu īstenoti Varšavas sammitā pieņemtie lēmumi par NATO spēku izvietošanu mūsu reģionā. Rinkēvičs uzsver, ka Trampa vēlme uzlabot attiecības ar Krieviju pati par sevi neesot slikta ziņa, taču tas nedrīkstot notikt uz trešo valstu rēķina.

Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministrs, “Vienotība”

Mēs pietiekami daudz esam dzirdējuši gan vēlēšanu diskusiju laikā, gan pēc vēlēšanām ASV, gan arī Eiropas Savienībā ik pa laikam izskan viedokļi, ka varbūt vajadzētu atzīt, ka Krievijai ir ietekmes sfēras, tiesības bijušajās PSRS teritorijās. Parasti gan, jāteic, Baltijas valstis ir izslēgtas no tā – Baltijas valstis ir NATO, Eiropas Savienībā – šeit vairāk tiek runāts par Ukrainu un Gruziju. Ir Krievijā ik pa brīdim tāda eiforija, ka tūlīt atzīs Krimu kā Krievijas sastāvdaļu, tūlīt noņems sankcijas. Tas nav gluži tas, ko mēs šobrīd redzam.

Baltijas valstis un Ziemeļvalstis jau esot vienojušās kopīgi koordinēt savu sadarbību ar ASV jauno administrāciju, norāda Rinkēvičs.
0 Komentāru