Toksikologi satraukti par pieaugošo tendenci, ka cilvēki apzināti lasa sarkanās mušmires, lai apreibinātos

6 komentāri

Toksikologus satrauc tendence, kuras pieaugums novērots pēdējos piecos gadu laikā. Arvien biežāk cilvēki ēduši sarkanās mušmires. Nevis tāpēc, ka tās sajauktu ar sarkanajām bērzlapēm, bet speciāli, lai apreibinātos. Taču, kas attiecas uz citiem starpgadījumiem ar sēnēm, tad šīs sezonas rādītāji esot tīri labi: saindējušies tikai divi cilvēki.

Ja pirms vairāk nekā desmit gadiem ar sēnēm saindējās pat 60 cilvēki sezonā, tagad pēdējos gados mediķu palīdzība vajadzīga vidēji pieciem. Cilvēki labāk sākuši atpazīt sēnes. Arī turīguma pieaugums kā iemesls, jo lielai daļai sēnes vairs nav būtisks iztikas avots, bet gan hobijs. Saindēšanās lielākoties notiek ar nejauši klāt pielasītām indīgām sēnēm. Slikta dūša, vemšana, caureja un sāpes vēderā ir vieglākās izpausmes.

“Zaļā mušmire izraisa aknu bojājumus, kuru dēļ var nomirt. Ir sēnes, kas izraisa nieru bojājumus un paliek ar nieru mazspēju uz visu atlikušo mūžu. Ir sēnes, kas rada nervu sistēmas bojājumus,” skaidro toksikoloģijas un sepses klīnikas reanimatologs Roberts Stašinskis.

Taču toksikologus satrauc kāda cita arvien pieaugoša tendence – cilvēku uzturā nonāk sarkanās mušmires. Nevis tāpēc, ka tās sajauktu ar sarkanajām bērzlapēm, bet sarkanās mušmires apzināti tiek vāktas, lai no tām apreibinātos. Sarkanās mušmires ir spēcīgi halucigēni.

“Tā ir zināma tendence pēdējos piecus gadus, un šo pacientu skaits noteikti ir ar tendenci pieaugt. Sarkanā mušmire rada alkohola reibumam līdzīgu stāvokli, jo darbojas uz tiem pašiem receptoriem,” norāda Stašinskis.

Toksikologi stāsta, – bieži vien cilvēki sarkanās mušmires dodas ēst uz mežu, nevis nes mājās. Taču halucigēnā iedarbība ir tik spēcīga, ka ārā no meža paša spēkiem netiek. Tad ir jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Šādi cilvēki, kuriem apziņas stāvoklis traucēts, mušmiru afektā bieži pakrīt mežā, ir novēmušies un apčurājušies.

“Nokrīt nevarīgs, bezspēcīgs bezsamaņā, mežā ir slapjš un auksts, viņš tur var arī nosalt un iet bojāt. Gandrīz katru gadu mums regulāri tiek atvesti pacienti no meža. Šie saindēšanās gadījumi līdz šim nav beigušies ar pacientu invaliditāti un nāvi, tā ka tas ir pozitīvi,” saka Stašinskis.

Toksikoloģijas un sepses klīnikā arī ziemā tiek stacionēti pacienti, kuri apreibinājušies ar sarkanajām mušmirēm. Izrādās, daļa cilvēku sarkanās mušmires izžāvē ziemas krājumiem, jo apreibinošās vielas žāvēšanas procesā neiet zudībā.