“Tilde” vadītājs: Šodien izaicinājums ir stiprināt valodu digitālajā pasaulē

Pievienot komentāru

Uzņēmuma “Tilde” radītie mašīntulkošanas rīki jau otro gadu starptautiskās sacensībās atzīti par pasaulē labākajiem, pārspējot arī tādas slavenas kompānijas kā “Google” un “Microsoft”.

Taču “Tilde” vēlas kaut ko vairāk par atzinību saviem sasniegumiem. Viņi uzskata to par savu misiju – stiprināt latviešu valodu, palīdzot tai iekļauties digitālajā pasaulē.

Uzņēmuma “Tilde” pirmsākumi meklējami 90. gados, kad Latvijā ienāca pirmie personālie datori. Kopā ar kolēģi Uldi Dzeni Andrejs Vasiļjevs izveidoja datorsistēmas risinājumu toreiz progresīvākajam laikrakstam “Diena”.

Andrejs Vasiļjevs
“Tilde” valdes priekšsēdētājs

Tad mēs saskārāmies ar problēmu, ka datoros nebija latviešu burtu, nevarēja rakstīt latviski. Tas bija tas, ar ko mēs sākām, – radīt pamatnodrošinājumu latviešu valodai datoros.

Interese par unikālo risinājumu bija arī citiem uzņēmumiem, kas sāka ieviest digitālās sistēmas, un tā radās “Tilde”, ar kuras radīto pareizrakstības pārbaudes sistēmu ir saskāries ikviens datora lietotājs Latvijā.

“Tagad daudzi uzskata, ka tas ir pats par sevi saprotams, – uzraksti vārdu nepareizi, un tas tiek pasvītrots ar sarkanu svītriņu, bet savulaik tā bija ļoti jauna tehnoloģija. Bija ļoti interesants un apjomīgs darbs to izveidot,” bilst Vasiļjevs.

Savu biznesu “Tilde” sāka ar vārdnīcu izveidi, bet pēdējos gados galvenais akcents tiek likts uz pilna teksta tulkošanu jeb tā sauktajiem mašīntulkošanas rīkiem.

Andrejs Vasiļjevs
“Tilde” valdes priekšsēdētājs

Mūsu valoda ir bagāta ar locījumiem un citām valodas īpatnībām, piemēram, pamazināmajām formām – saule, saulīte. To angliski īsti tā nevar pateikt, tāpēc tas ir izaicinājums, kā datoram iemācīt tulkot.

Lai to izdarītu “Tilde”, kurā strādāt astoņi zinātņu doktori, izmanto pašas jaunākas tehnoloģijas un metodes, kas balstās mākslīgajā intelektā.

“Mākslīgais intelekts ir plašs apzīmējums, kas iekļauj tehnoloģijas, kas tuvojas cilvēka spējām izdarīt dažādas darbības. Mākslīgais intelekts īpaši labi sevi parāda tulkošanas jomā. Tā saucamie neironu tīkli ļauj datoram izanalizēt ļoti daudzveidīgas sakarības tekstos, mācoties no cilvēka tulkojumiem,” skaidro Vasiļjevs.

Šāda mašīnu mācīšanās ļauj datoram izveidot komplicētu matemātisku modeli, pateicoties kuram tas spēj tuvoties cilvēka spējai tulkot tekstu. Tieši pēdējos gados šajā jomā noticis būtisks izrāviens. Dators ļoti labi tiek galā ar tehnisku vai juridisku tekstu tulkošanu. Tikmēr daiļliteratūras tulkošanā “mākslīgie neironi” pagaidām ir tikai palīgs īstam tulkam.

Andrejs Vasiļjevs
“Tilde” valdes priekšsēdētājs

Iepriekšēja fāzē tehnoloģijas ļāva mehanizēt fizisko darbu. Tagad tehnoloģijas ļauj automatizēt intelektuālo darbu, un pašlaik šī automatizācija ir tādam vienkāršākam rutīnas darbam. Mākslīgais intelekts var atkārtot un iemācīties to, ko cilvēks jau zina un darījis līdz šim, bet viņš nespēj radīt jaunas lietas. Tā ir cilvēka priekšrocība un iespēja ar mākslīgo intelektu atbrīvoties no rutīnas ikdienas darba un izmantot intelektuālo kapacitāti, lai radītu kaut ko jaunu un skaistu.

Darbā ar mākslīgo intelektu “Tilde” ir starp pirmrindniekiem ne tikai Baltijā un Skandināvijā, bet visā pasaulē. Par to liecina panākumi sacensībās, kur salīdzina mašīntulkošanas rezultātus.

“Esam priecīgi un lepni, ka mums izdevās pagājušogad uzvarēt šajās sacensībās ar labāko mašīntulkošanas risinājumu latviešu valodai. Šogad šajās sacensībās tika iekļauta igauņu valoda, un mūsu risinājums izrādījās labāks gan par “Google”, gan par “Microsoft” un “Yandex”,” saka Vasiļjevs.

“Tildes” piedāvājumu klāstā ir arī citi izgudrojumi, kā virtuālais asistents Laura, tā sauktie čatboti, kas palīdz uzņēmumiem komunikācijā ar klientiem. Taču latviešu valodas iedabūšana datorā nav tikai bizness, to var saukt par misiju. 90. gadu beigās Vasiļjevam bijusi saruna ar slavenu amerikāņu futurologu Alvinu Tofleru. Viņš prognozējis, ka mazo valodu pastāvēšana būs atkarīga no tā, cik labi tās izmantos jaunajās tehnoloģijās.

“Ja mazā valoda nemācēs iekļauties jaunajās tehnoloģijās, tad tā ar laiku būs lemta tā saucamajai digitālai iznīcībai,” norāda Vasiļjevs.

Šobrīd cilvēki datorā pavada lielāko dienas daļu un futorologa prognoze ir piepildījusies. Nesen “Tilde” līdzdarbojās Eiropas Savienības pētījumā, kura secinājums ir šokējošs – no 30 valodām 21 viena ir uz digitālās izmiršanas robežas. Līdzīgi kā jaunlatviešu kustībai 19. gadsimtā, arī šobrīd  jārunā par nacionālo pašapziņu.

“19. gadsimtā bija izaicinājums latviešu valodu padarīt par stipru valodu visās dzīves jomās, šodien izaicinājums ir stiprināt valodu digitālajā pasaulē,” bilst Vasiļjevs.