Tikai 30% latviešu bērnu Lielbritānijā ir sekmīgi, liecina dati

14 komentāri
Tikai 30% latviešu bērnu Lielbritānijā ir sekmīgi, liecina dati

Statistika rāda bēdīgu ainu – tikai 30% no visiem bērniem, kuri Anglijas skolās kā pirmo (mājas) valodu uzrādījuši latviešu, sasniedz savam vecumam atbilstošo līmenī mācībās. Starp tiem, kas norāda angļu kā galveno valodu, sekmīgo ir divreiz vairāk – 61%.

Pētījumā, kas ir publicēts Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra izdotajā grāmatā “Radot iespējas attīstībai: diasporas bērnu un jauniešu izglītība”, ir izmantoti oficiālie visu valsts finansēto Anglijas skolu standartizēto eksāmenu dati.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

2015. mācību gadā Anglijas skolās mācījās 7933 bērni vecumā no 4 līdz 16 gadiem ar latviešu kā galveno mājas valodu, taču šie dati neiekļauj tos Latvijas bērnus, kuri kāda iemesla pēc nav vēlējušies norādīt savu saistību ar latviešu valodu, nāk no krievvalodīgajam Latvijas ģimenēm, vai no jauktajām ģimenēm.

Pirms nedēļas sociālajos tīklos pamatīgu vētru sacēla raksts par izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska tikšanos ar tautiešiem Londonā, kur cita starpā tika pieminēts šis pirms pusotra gada publicētais pētījums, jautājot ministram, kas, viņaprāt, varētu būt par iemeslu latviešu bērnu sliktajām sekmēm Anglijas skolās. Pētījuma autore un jautājuma uzdevēja Olga Cara vēlāk sociālajos tīklos tika apvainota melos, “pasūtījuma pētījumā”, informācijas sagrozīšanā. Kāds pat apgalvoja, ka esot intervētas tikai 27 ģimenes, daudzi nevairījās no tiešiem apvainojumiem – “Pasaki godīgi, ka Jums samaksāja, lai noliktu latviešus!”, “Viss tas raksts, kā arī pētījums ir safabricēts, lai pazemotu aizbraucējus!”

Pētnieces atbilde apvainojumiem

“Es nekad neesmu teikusi, ka visiem latviešu bērniem iet slikti mācībās. Teicu to, ka šiem bērniem ir vidēji sliktāki sasniegumi nekā bērniem, kas nāk no ģimenēm, kas norāda angļu kā primāro valodu,” skaidro pētījuma autore, socioloģijas un antropoloģijas zinātņu doktore Olga Cara.

Viņa dzīvo Lielbritānijā jau 12 gadus, strādā prestižajā pasaules top 5 universitātē UCL (University College London) par vecāko pētnieci, paralēli pētījumiem par britu izglītību un publikācijām zinātniskajos žurnālos pasniedz arī izglītības socioloģiju. Kad 2015. gadā tika prezentēts Oksfordas universitātes zinātnieka Stīva Stranda (Steve Strand) pētījums, kur apgalvots, ka, piemēram, atšķirības starp krievu, franču, spāņu un angļu bērnu sasniegumiem mācībās ir minimālas, toties vājākā grupa ir lietuvieši, slovāki, rumāņi un – diemžēl! – arī latvieši.

Pētījuma rezultāti Olgai Carai radīja vairāk jautājumu nekā atbilžu, jo pati ir trīs bērnu māmiņa, tātad arī viņas bērni ir šajā statistikā. Kaut arī Olga Cara ir krieviete, vīrs ir latvietis un ģimene mājās runā tikai latviski, arī bērni skolā ir pieteikti kā latviski runājoši.

Vienlaikus ar Oksfordas pētījuma iznākšanu Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs sāka strādāt pie grāmatas par diasporas bērnu izglītību, un tika nolemts, ka nepieciešams tajā iekļaut plašāku pētījumu par latviešu bērnu sekmēm Lielbritānijā.

Datus par latviešu bērniem sarežģīti iegūt

Jaunajam pētījumam iegūt datus no britu iestādēm bija ļoti sarežģīti, jo tie skaitās ļoti sensitīvi. Piemēram, ja ir zināma skola, tad bērnus var viegli izskaitļot. “No sākuma gribēju salīdzināt latviešu bērnus ar visām citām grupām,” stāsta pētniece. “To viņi man nedeva. Teicu – nu labi, tad varbūt iedodiet kaut datus par lietuviešiem un poļiem salīdzināšanai? To viņi man arī nedeva. Tad viņi man tikai latviešu datus izgrieza, visus, kas bija reģistrēti uz 2015. gada martu visās valsts skolās Anglijā.” Datus nācās gaidīt gandrīz 5 mēnešus, pie tam prestižās universitātes pētniecei nācās pierādīt, ka no pētījuma būs kāds labums britu sabiedrībai, pretējā gadījumā dati netiktu izsniegti. Šobrīd jebkādu datu izprasīšana ir kļuvusi vēl sarežģītāka, jo Brexit dēļ tie skaitās vēl vairāk sensitīvi.

Eksāmenu dati ir no četriem laika punktiem skolēnu mācību laikā, kad tie Anglijas skolās tiek ievākti. Piemēram, 4-5 vecumgrupas vērtējums balstās uz skolotāja novērtējumu, ir gan lasīšana, gan rakstīšana, gan ciparu prasme, sociālā attīstība, uzvedība utt. Savukārt 16 gadu vecumā jau ir GCSE (The General Certificate of Secordary Education – sertifikāts par vidusskolas beigšanu). “GCSE būtu tuvāk 9. klasei, te sistēma ir pavisam cita, pēc tam var iet uz koledžu vai turpināt mācīties A level, ar kuru pēc tam var tikt universitātē,” skaidro pētniece.

Socioloģe īpaši uzsver, ka runa ir par Anglijas skolu oficiālo eksāmenu datiem, nevis par intervijām vai aptauju, izmantojot kādu specifisku atlasi.

Kopskaitā ir dati par 7933 bērniem, kuri kā pirmo (mājas) valodu ir uzrādījuši latviešu.

“Pieņemsim, ka pamatskolā imigrantu un etnisko minoritāšu bērniem neiet tik labi, tas tā ir visā pasaulē, taču līdz 11-12 gadiem vajadzētu izlīdzināties. Taču GCSE rezultātos sekmīgu novērtējumu angļu valodā dabū 69% angļu bērnu, taču tikai 37% latviešu bērnu. Sanāk gandrīz divas reizes sliktāk! Ja skatās kopumā uz visiem, kuriem angļu valoda nav pirmā valoda, tad tiem ir 65%. Tas nozīmē, ka kaut kas nav tā, kā vajadzētu būt. Matemātikā angļiem ir 71%, latviešiem 53%, te tā starpība nav tik liela. Ja kopumā skatās visus priekšmetus, tad vidēji ir 61%, bet latviešiem 30%. Latvijā parasti apgalvo, ka mūsu bērni jau matemātiku zina par angļu bērniem simtreiz labāk. Te parādās, ka vidējais bērns nezina gan, jo 2+2 jau jebkurā valodā ir 2+2.”

Tikai 30% latviešu bērnu ir sekmīgi

Kopvērtējumā 30% latviešu bērnu ir sekmīgi, tātad nav runa par to, ka visiem latviešu bērniem būtu problēmas ar mācībām, jo šie 30% bērnu mācās labi un teicami. Taču angļu bērnu starpā sekmīgo bērnu procents ir divreiz augstāks – 61%.

Pētniecei pagaidām nav izskaidrojuma, kādēļ latviešiem ir šādi rezultāti.

“Cilvēki apvainojas, katrs sāk taisnoties – manam bērnam gan tā nav, viņam ir izcili sasniegumi! Bet es neanalizēju katru bērnu individuāli, es analizēju specifisku grupu kopumā, piedevām ņemot vērā, ka tās ir latviešu ģimenes, kas to valodu uztur, tā ir tā mērķa grupa, ko latviešu politiķi grib atgriezt Latvijā. Tie, kuri skolā nenorāda latviešu valodu kā mājas valodu, tiem ir ļoti maza iespēja, ka viņi atgriezīsies, vai nu ģimenes ir jauktas, vai arī Latviju negrib redzēt un atcerēties,” saka Cara.

Anglijas izglītības sistēmā atzīmēm ir ļoti liela loma, tās ir svarīgas, ne tikai piesakoties tālākām studijām, bet pat stājoties darbā, jo bieži vien darba devēji prasa konkrētu atzīmju līmeni.

Iemesls varētu būt dzīve rajonos ar sliktām skolām

Viens no iespējamajiem izskaidrojumiem ir fakts, ka latvieši pārsvarā dzīvo tajos reģionos, kur skolas nav pašas labākās.

Kā liecina dati par bērnu ģeogrāfisko izvietojumu un 2011. gada Anglijas tautas skaitīšanas dati, latvieši Anglijā apmetas uz dzīvi noteiktās vietās ar noteiktu ekonomisko vēsturi, specifisku darba tirgu un sociāli demogrāfisko kontekstu. Šie visi faktori ir saistīti arī ar izglītības kvalitāti un skolu akadēmisko sasniegumu līmeni šajās pašvaldībās, kas savukārt, iespējams, daļēji izskaidro bērnu ar latviešu kā pirmo valodu sasniegumus skolās. Runājot par latviešu bērniem, esot daudz lielāka varbūtība, ka viņi iet “sliktās” skolās, ar zemākiem sasniegumiem kopējā skolas līmenī, sliktāku izglītības kvalitāti un arī mazākiem resursiem.

“Es pat uztaisīju karti, lielākā daļa latviešu dzīvo reģionos un pašvaldībās, kas ir vieni no sliktākajiem pēc vairākiem socioekonomiskajiem kritērijiem visā Anglijā. Pirmajā vietā pēc latviešu bērnu skaita ir Linkolnšīra, tad Northemptonšīra, Pīterboro ir trešajā vietā un Kenta ir ceturtajā. Piemēram, tajā pašā Kentā ir lielas problēmas ar izglītību, mēs UCL šobrīd šo pašvaldību tieši pētām,” norāda Cara.

Vēl iespējamā problēma varētu būt angļu valodas nezināšana, taču tādā gadījumā problēmai vēlākajās klasēs vajadzētu izzust vai vismaz mazināties. Pētniece kā vēl vienu iespējamo izskaidrojumu min krasās izglītības sistēmas atšķirības. Piemēram, Lielbritānijas skolās netiek prasīta tiešā veidā atbilde, tiešā veidā neko nemāca, atbilde ir jāatrod pašam. “Tas ir sliktais tonis, ja skolotājs pasaka priekšā, kādai jābūt atbildei, pašam skolēnam ir līdz tam jāaizdomājas,” norāda pētniece.

Varbūt latviešu bērni ir dumjāki? Olga Cara ir kategoriska – “Nu bet ko nozīmē dumjāki! Nav cilvēki dumjāki! Testi ir testi, tie testē noteiktu jomu, var samācīties uz testu, bet var arī neatbilst kādai domāšanai no kultūras viedokļa. Tests parāda vienu daļu no prāta. Ja viņš nav nokārtojis testu, tad nav dumjāks, vienkārši – nav nokārtojis testu. Taču neviens viņiem neprasīs darba vai universitātes intervijā, vai esi gudrs. Paskatīsies uz atzīmēm un ņems vai neņems,” saka pētniece.

Atzinības raksti – vai tiešām apliecinājums labām sekmēm?

Sociālo tīklu komentāros vairāki vecāki aizrāda, ka viņu bērni saņem daudz atzinības rakstu, tātad sekmes mācībās ir ideālas. Taču šī saistība nav tik viennozīmīga. “Tas ir bieži tāds pedagoģisks paņēmiens,” skaidro pētniece. “Mēs universitātē apmācām skolotājus un šo paņēmienu viņiem skaidrojam. Visiem bērniem patīk atzinība! Ja viņam iet slikti, un tu viņam ieliec sliktu atzīmi, tad sliktā atzīme nemotivē mainīties. Tā vietā, lai strādātu un uzlabotu savas sekmes, bērni sevi pieraksta pie ‘muļķiem’, kas neko nezina, un tālāk visu dzīvi tā arī dzīvo. Viens no paņēmieniem ir par katru mazu solīti teikt – malacis, tas bija super! Atzinības raksts, visādas zvaigznītes… katrā skolā sistēma ir citādāka,” saka Cara.

Pētniece prāto, ka būtu vērts uztaisīt pētījumu, lai noskaidrotu, kuram ir vairāk atzinības rakstu, vai tam bērnam, kurš nokārto eksāmenus, vai tam, kurš nenokārto.

Kāda ir vecāku un skolotāju loma?

Šobrīd pētniece kopā ar kolēģi no citas Anglijas universitātes strādā pie zinātniska raksta. Olgas Caras ziņā ir statistikas analīze, savukārt kolēģe Norfolkā ir intervējusi gan latviešu bērnu vecākus, gan pašus skolotājus. Šī kopdarba mērķis ir atrast iemeslus, kādēļ latviešu bērniem mācību sekmes ir sliktākas, un iespēju robežās izstrādāt rekomendācijas situācijas uzlabošanai. “Gribu izprast situāciju un tām ģimenēm palīdzēt. Mums UCL jau ir divi projekti, kur strādājam, palīdzot ģimenēm, balstoties uz šo pētījumu.”

Lai arī zinātniskais raksts vēl tikai top, intervijās ar vecākiem un skolotājiem iezīmējas vairākas problēmas.

“Latviešu vecāki bieži vien neizprot izglītības sistēmu. Bērns gatavojas eksāmenam, bet vecāki nesaprot, kas viņam jādara, kādus priekšmetus labāk izvēlēties. Ir vecāki, kuri baidās iet uz skolu, jo angļu valoda pašvaka vai kautrējas. Līdz ar to viņi neiet un neprasa. Protams, ir arī no skolotāju puses pieņēmumi un aizspriedumi, ka tie jau tādi dīvaini vecāki, tie jau neko nesaprot….” saka pētniece.

TOP komentāri

  • Olga
    +3 +3 0

    Olga

    Es Anglijā dzīvoju nu jau 12 gadus, 11 no tiem strādāju Izglītības Institūtā un pašai te 2 no 3 bērniem iet skolā. Neko nemēģināšu pamatot, jo tie ir statistikas dati, man par tiem nav jāskaidrojas. Bet tālāk gan pētīšu un publicēšu zinātniskajos žurnālos:)
  • saule
    +2 +2 0

    saule

    Dzīvoju Anglijā. Manam bērnam katru dienu pēc skolas ir jālasa grāmata mājās un arī jāpraktizē rakstīšana. Ja mēs mājās nestrādātu papildus nekas dižs nebūtu, jo bez prakses un papildus darba nevar tikt līdzi līmenim. Diemžēl. Arī Latvijā ir līdzīgi. Ja ar bērnu mājās vispār nestrādā, viņš var kļūt nesekmīgs un nespēt izpildīt nevienu mājasdarbu patstāvīgi pēc savas iniciatīvas un ar tām zināšanām ko skolā ieguvis. Viss ir atkarīgs no vecāku noslodzes, spējas, iespējas veltīt bērnam laiku.
  • Sissi
    +1 +1 0

    Sissi

    Godīgi pateikšu! Neteikšu, ka skolā māca slikti, bet ir viens liels BET! Bērni tiek sadalīti līmeņos. Īpaši daudz darbojas ar augstāko līmeni, jo tas izvelk uz saviem pleciem visu klasi. Ja esi iebraucējs, visticamāk, sāksi no zemākā līmeņa. Un visi 70%,ka tur arī paliksi. Lasīsi savu ceturtā līmeņa grāmatu līdz skolas beigšanai. Būs skolotāji, kas darbosies ar tavu bērnu, tad nāks tādi, kuriem ir atklāts riebums pret iebraucēju. Vecākiem pašiem jābūt modriem un jāseko līdzi mācību procesam, savādāk nekā spoža tur nebūs! Daļā skolu valsts testus gada beigās spējīgi nolikt padsmit līdz četrdesmit procentu bērnu. Tas ir ļoti slikts rādītājs! Ne velti Uk ir 2% analfabētu, kamēr Lv tikai 0.02%.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Itālijas virtuve! Truša gaļas ragū ar pastu un gailenēm

Itālijas virtuve! Truša gaļas ragū ar pastu un gailenēm

Šī būs klasiska ragū recepte, kuras pamatā izmantosim truša gaļa. Jārēķinās, ka ragū pagatavošana prasīs salīdzinoši ilgu laiku, taču nekā sarežģīta šī ēdiena pagatavošanā nav, un zemāk esošajā video Uģis Veits no ”Gatavo 3” to parādīs.

Lasi vēl