Tieslietu padomē pausts konceptuāls atbalsts tiesnešu imunitātes atcelšanai administratīvo pārkāpumu lietās

Pievienot komentāru
Tieslietu padomē pausts konceptuāls atbalsts tiesnešu imunitātes atcelšanai administratīvo pārkāpumu lietās
EDIJS PĀLENS, LETA

Tieslietu padome pirmdien pauda konceptuālu atbalstu likuma grozījumiem, kas atceltu tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās. Tas būtu vēsturiskas nozīmes lēmums, jo Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropas Savienībā (ES), kur tiesnešus administratīvi joprojām nevar sodīt.

Jautājums par administratīvas imunitātes atcelšanu tiesnešiem Latvijā aktualizēts jau desmit gadus, tomēr līdz šim likuma grozījumi palikuši bez virzības, jo tam iebildusi par jomu atbildīgā Tieslietu padome, kurā pārstāvēti politiķi un tiesneši.

Rezultātā soģiem ik pa laikam izdevies izvairīties no soda par rupjiem pārkāpumiem, piemēram, braukšanu dzērumā. Pērn par braukšanu 2,9 promiļu reibumā tika pieķerta Aizkraukles tiesas tiesnese Iveta Silicka. Viņa ne tikai nenonāca izolatorā, bet saglabāja autovadītāja tiesības, kā rezultātā, iespējams, likumu pārkāpa vēlreiz. Mantiju viņa zaudēja tikai sabiedrības un mediju spiediena dēļ, uz ko nevarēja nereaģēt tiesnešu discplinārkolēģija.

Tomēr pirmdien Tieslietu padome balsojot konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas rosinātās likuma izmaiņas, kas paredz atcelt administratīvo imunitāti soģiem.

“Šodien ir vēsturisks brīdis. Es pirmoreiz administratīvās imunitātes atcelšanu rosināju 2013. gadā, tomēr tad Saeimā šis priekšlikums atbalstu neguva. Šodien izskatījās, ka vēl bija mēģinājumi to nedaudz atlikt, bet paldies sabiedrības un televīzijas uzmanībai, ka šis jautājums sāk ritēt uz priekšu,” norādīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Slēgtā balsojumā ieceri atbalstīja 11 Tieslietu padome locekļi, un tikai viens bija pret. Par priekšlikumu balsoja arī padomes vadītājs un ilggadējais Augstākas tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Pēc viņa teiktā, ātrāk lēmumu neļāva pieņemt kāds specifisks soda mērs administratīvajā pārkāpumu kodeksā.

“Viena no atrunām jeb “bet”, kas radīja šo neviennozīmīgo attieksmi, bija soda sankcija – arests,” norādīja Bičkovičs.

No nākamā gada administratīvos pārkāpumus regulēs jauns – administratīvās atbildības – likums, kurā arests vairs nav paredzēts. Jāpiebilst, ka pirmdien balsojot konceptuāls atbalsts tika dots arī iespējai administratīvo pārkāpumu izdarījušu tiesnesi aizturēt un piespiedu kārtā nogādāt tiesā. Likuma grozījumi gan vēl jāpieņem Saeimai, kurai būs jālemj, vai šos pašus nosacījumus attiecināt arī uz prokuroriem un Satversmes tiesas tiesnešiem.