“Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju” – ielūkojies izstādē, kas atskatās uz 100 gadiem kopš Latvijas dibināšanas

0 Komentāru
“Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju” – ielūkojies izstādē, kas atskatās uz 100 gadiem kopš Latvijas dibināšanas
KRISTĪNE VIĻUMA, LNT ZIŅAS

No 22. novembra līdz nākamā gada 27. janvārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma Latvijas valsts simtgades izstāde “Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju”.

Izstāde caur materiālās kultūras liecībām vēsta par Latvijas sabiedrību vairākos vēstures posmos. Kā tapa latviskais, kāda loma tajā bija dizainam? Kā dažādos periodos diskutēts par skaisto un laikmetīgo, par dizaina un mākslas robežām? Kā dizains mainās līdz ar labklājības svārstībām? Kādu tendenču ietekmē radušies jauni dizaina virzieni?

Izstāde “Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju” atskatās uz 100 gadiem kopš Latvijas dibināšanas, kad dizains pakāpeniski kļuva par patstāvīgu disciplīnu, atšķeļoties no mākslas, arhitektūras, amatniecības un rūpniecības. Šī ekspozīcija nav hronoloģisks stāsts par sasniegumiem simtgades griezumā – epizodes dizaina vēsturē virknētas, meklējot kopīgās tēmas un izejas punktus dažādu paaudžu dizaineru darbībā.

Līdz ar dizaina objektiem izstādē iekļauti videomateriāli, fotogrāfijas un citas liecības, kas atklās kontekstus, kuros šie priekšmeti tika radīti un lietoti. Projekts tapis, izmantojot Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Okupācijas muzeja, VEF vēstures muzeja, Rīgas Motormuzeja, “Laimas” šokolādes muzeja, Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un citu atmiņas institūciju krājumus.

Izstādi papildina rakstu krājums ar tādu pašu nosaukumu, kurā apvienoti pētījumi un intervijas ar aculieciniekiem. Grāmata ietver stāstus par nozīmīgām vēstures lappusēm Latvijas dizainā no 30. gadiem līdz mūsdienām – par Jūlija Madernieka mantojumu, Armijas ekonomisko veikalu kā modernāko Baltijā 1930. gados, par Kārļa Irbīša konstruētajām saplākšņa lidmašīnām, rūpnīcas “VEF” grafisko identitāti, Artura Riņķa kinētiskās mākslas objektu “Sakta”. Tāpat izdevumā ir iekļautas sarunas ar Džemmu Skulmi, Beatrisi Kārkliņu, Jāni Borgu, Laimoni Šēnbergu, Zaigu Gaili, Ingūnu Eleri un Jāni Godiņu. Kataloga sastādītājas ir Kristīne Budže un Inese Baranovska, rakstu un interviju autori – Inese Baranovska, Anda Boluža, Kristīne Budže, Ilze Martinsone, Rūta Rinka, Jeļena Solovjova, Iliana Veinberga, Vents Vīnbergs, Zanda Zībiņa.

Paralēli izstādei Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs gatavo plašu pasākumu programmu – zinātnisko konferenci, radošās darbnīcas, tikšanās, ekskursijas un citas aktivitātes.

0 Komentāru