Sods – aritmētiska kļūda, bet Repše – “jampampiņš ādas uzvalkā”! Digitālgeitā apsūdzētie stājas tiesas priekšā

0 Komentāru

Nobeigumam tuvojas tā dēvētās digitālās televīzijas lietas izskatīšana apelācijas instancē. Šajā lietā iesaistīti daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuri, prokuratūras ieskatā, pirms daudziem gadiem bija iesaistīti krāpnieciskā digitālās televīzijas ieviešanās shēmā. Pirmās instances tiesā lielākā daļa no viņiem saņēma bargus sodus. Apsūdzētie savu vainu gan neatzīst, un šodien viņi apelācijas tiesai teica pēdējo vārdu.

Pirmās instances tiesa digitālās televīzijas krimināllietu šķetināja 7 gadus, un tā rezultātā vairumu no apsūdzētajiem atzina par vainīgiem, septiņiem no tiem piespriežot reālu cietumsodu. Taču spriedums tika pārsūdzēts, un nu digitālgeitu jau trīs gadus skata apelācijas tiesā.

Apsūdzētajiem šodien Rīgas apgabaltiesā tika dots pēdējais vārds, kas ir noslēdzošais prāvas posms pirms tiesas sprieduma. Pirmais pēdējos vārdus savai aizstāvībai teica Andrejs Ēķis, kuram pirmās instances tiesa lika valstij atmaksāt 227 tūkstošus eiro. Ēķa advokāta iebilžu dēļ tiesas sēdi neļāva filmēt. Prokuratūra Ēķi uzskata par digitālās TV projekta idejas autoru, kurš caur Jurģi Liepnieku projektā savulaik aicinājis iesaistīties arī kādreizējo premjerministru Andri Šķēli. Tiesā viņš uzsvēra, ka “tolaik darījis visu, lai ietekmētu cilvēkus un digitālā televīzijas parādītos arī Latvijā,” taču nelikumībās savu vainu neatzīst.

Nākamais pēdējo vārdu teica Jurģis Liepnieks, kuru uzskata par līdzdalībnieku liela apmēra krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Iepriekšējā instance noteica, ka viņam valstij jāatmaksā 256 tūkstoši eiro.

Liepnieks pēdējo vārdu izvērsa vairāku stundu garumā, runājot spilgtiem epitetiem, brīžiem sēdes dalībniekiem liekot slāpēt smieklus. Viņš digitālgeitu sauc par bijušā premjera Eināra Repšes politisko pasūtījumu, lai iznīcinātu konkurentu Šķēli.

Jurģis Liepnieks

Jurģis Liepnieks

Repše esot apskaudis bagāto un veiksmīgo politiķi Šķēli, kamēr pats tautas atmiņā palikšot vien kā “jampampiņš ādas uzvalkā”.

Liepnieks arī uzstāja, ka līgumu aprēķinos, kur, pēc apsūdzības uzturētāja domām, veidojas miljoniem liels sadārdzinājums, pieļautas būtiskas matemātiskas kļūdas. Tādēļ viņš cer, ka šīs apelācijas tiesa aplamības ņems vērā un viņa sods saruks. “Ir mazliet šokējoši, ka pirmās instances tiesa katru reizi faktiski, kad ir mēģinājusi kaut ko rēķināt, un pat minējusi spriedumā – ļoti nopietnā dokumentā – kaut kādus aprēķinus, viņi ir nevis vienkārši kļūdaini, bet katastrofāli kļūdaini tādā tīri vienkāršā aritmētikā. Man kā cilvēkam, kas pirmo reizi saskaras ar tiesu sistēmu Latvijā, nav to viegli saprast,” tā Jurģis Liepnieks.

Lietas prokurors Monvīds Zelčs gan norādīja, ka kļūdu aprēķinos nav, un viņš to jau tiesai atspēkojis. Liepnieka aizstāvības runu viņš sauca par pekstiņiem.

Monvīds Zelčs

Monvīds Zelčs
prokurors

Šis tas no tā, ko viņš, varbūt tam būtu jāpievērš uzmanība, bet kopumā Liepnieka pēdējais vārds lielā mērā ir lirika, ar politisko pasūtījumu piesaukšanu, kas jau vairākkārt ir izskanējis no aizstāvības puses, un tamlīdzīgiem pekstiņiem, es atvainojos, ja!

 

Šodien pēdējo vārdu paguva teikt vēl vairāki apsūdzētie, neviens no viņiem vainu neatzīst.

Šķēle, kurš stāvējis tuvu digitalizācijas projektam, pierādījumu trūkuma dēļ uz apsūdzēto sola nesēž. Lai arī apelācijas tiesā Šķēles bijušais advokāts Jānis Loze, kuram pirmā instance piesprieda 2 gadu cietumsodu, atklāja, ka darbojies pēc Šķēles norādījumiem.

 

Jurģis Liepnieks

Kā jūs vērtējat, ka Šķēles kungs nav viens no tiem, kas arī uz apsūdzēto sola sēž? Nu tas jau sen ir, par to daudz runāts. Tas jautājums pilnībā jāadresē prokuratūrai, bet mans personīgais viedoklis jau nav, ka Šķēles kungam būtu te jāsēž, es domāju, ka šeit nevienam no mums nav jāsēž uz apsūdzēto sola.

 

Prokurora ieskatā jaunu liecību parādīšanās apelācijas tiesā lietu būtiski nemaina. Zelčs arī nedomā, ka sodus varētu mazināt gadiem izstieptā tiesāšanās.

“Tikai tas vien, ka lieta tiek skatīta ilgi, ļoti ilgi vai pat parastam cilvēkam no malas neprātīgi ilgi, tas vien nedod iespēju atbilstoši likumam, to traktēt, kā saprātīga termiņa pārkāpumu,” norāda Zelčs.

Digitālgeitas būtība ir pirms 18 gadiem Latvijā iecerētā pāreja uz digitālo televīziju, kurai Valsts Radio un televīzijas centrs piesaistīja it kā partneri no Anglijas – “Kempmayer Media Limited”. Taču tā izrādījās vien pastkastītes firma, aiz kuras slēpās vietējie uzņēmēji, cerot nopelnīt miljonus uz valsts rēķina.

 

0 Komentāru