Tiesai nodod skandalozo lietu par pensionāres apkrāpšanu, izmantojot vekseli

4 komentāri

Tiesai nodota skandalozā krimināllieta, kur par sirmgalves dzīvokļa izkrāpšanu apsūdzēts zvērināts tiesu izpildītājs, notāre un trīs privātpersonas, kas, iespējams, izmantoja robus likumdošanā par vekseļu izsniegšanu, vēsta TV3 Ziņas.

Prokuratūra tiesai nodod lietu, kurā par sirmgalves apkrāpšanu, izmantojot apšaubāmu vekseli, apsūdzētas valsts amatpersonas.

Lietas būtību iepriekš aprakstīja raidījums “Nekā personīga” – vientuļai pensionārei izveidojās 1000 eiro parāds par dzīvokli, sprieduma izpilde nonāca pie zvērināta tiesu izpildītāja Veinberga.  Lai gan viņam bija tiesības pārbaudīt parādnieces kontu, kurā piedziņas brīdī bija ap 8000 eiro, tiesu izpildītājs nenoņēma naudu no konta, bet dzīvokli izlika izsolē, to pārdeva  par 30 700 eiro. Sedzot pensionāres parādu pret “Rīgas namu pārvaldi”, atlikušo summu tiesu izpildītājam vajadzēja aizskaitīt uz pensionāres kontu, taču tā nenotika.

Attāla radiniece, uzkopjot pensionāres dzīvokli, atrada vairākus dokumentus, tostarp vekseli. Tajā rakstīts, ka aprīlī, divus mēnešus pēc izsoles apstiprināšanas tiesā, pensionāre no kādas 30 gadus vecas Kristinas Lucenko aizņēmusies 28 000 eiro. Summa ir identiska tai, kas palika pāri no dzīvokļa pārdošanas, un ko tiesu izpildītājam vajadzēja pārskaitīt pensionārei.

Vekselis it kā izdots Imantā laikā, kad sirmgalve vairs viena nevarēja iziet no mājas, viņas parakstu kāds nemākulīgi centies atdarināt. Naudas aizdevēja divas nedēļas vēlāk pieprasījusi naudu atdot, vēršoties pie notāres Ingas Muciņas un tad tiesā. Lieta atkal nonāca pie tiesu izpildītāja Veinberga. Neviena no amatpersonām neesot pārbaudījusi, vai vekselis nav viltots, un 28 000 eiro Veinbergs pārskaitīja uz Lucenko kontu Lielbritānijā.

Šā gada janvārī policija par notikušo uzsāka kriminālprocesu. Tagad prokuratūra, izvērtējot faktus, lietu nodevusi tiesai. Apsūdzēts gan tiesu izpildītājs, gan notārs, gan trīs privātpersonas.

Aiga Eiduka, Ģenerālprokuratūras pārstāve

“Valsts amatpersona izdarīja dokumenta viltošanu un viltota dokumenta izsniegšanu, apzinoties, ka dokuments ir viltots, mantkārīgā nolūkā, kā arī organizētā grupā izdarīja tiesību uz svešas mantas iegūšanu ar viltu, lielā apmērā, kas arī ir krāpšana.”

Ar tiesu izpildītāju Veinbergu, kurš uz laiku skandāla dēļ atstādināts, sazināties neizdevās. Tikmēr Latvijas Zvērinātu Notāru padomē uzsver, ka Latvijā valda haoss vekseļu regulējumā, jo šis 30. gados brīvvalsts laikā radītais regulējums faktiski paverot krāpniekiem fantastiskas iespējas, kur notārs neko īsti nevarot darīt. Vekselis, ko paraksta aizdevējs un parādnieks, tiek pakļauts bezstrīdus kārtībai piespiedu izpildes gadījumā, kas nozīmē vienkāršotu parādu piedziņu

“Tas ir privāts dokuments, tā īstumu neviens nevar apliecināt ne pārbaudīt, tajā skaitā vēršoties pie notāra ar vekseli, notāram nav pienākumu, ne iespēju pārbaudīt, vai vekselis ir īsts,” pauda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

Pēc šā skaļā gadījuma nākšanas atklātībā, rosinātas izmaiņas, kas gan vēl aizvien nav ieviestas.

“Diezgan steidzīgi izveidota darba grupa, kas skatīs šo vekseļa regulējumus, laika jautājums. Procedūras nav mainījušās, ir pieaugušas pašu notāru bažas. Ja notārs izdara visu, ko prasa likums, un tu vari nonākt uz apsūdzēto sola,” skaidroja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs.

TV3 Ziņas par izmaiņu gaitu lūdza komentāru tieslietu ministram, taču atbildē no viņa biroja saņēma aprīlī izplatīto paziņojumu presei. Tajā minēta virkne ieteikumu, kā sistēmu uzlabot, piemēram, Tieslietu ministrija rosina ierobežot iespēju izdot vienkāršos vekseļus par naudas summu, kas ir lielāka par 15 000 eiro.

Plānots, ka regulējums stāsies spēkā no 2021. gada 1. oktobra, taču to vēl jāizskata Ministru kabinetam un Saeimai.

4 komentāri