Tiesa uzdod piešķirt bēgļa statusu Latvijā Baltkrievijas teātra darbiniekam un viņa ģimenei

0 Komentāru
Tiesa uzdod piešķirt bēgļa statusu Latvijā Baltkrievijas teātra darbiniekam un viņa ģimenei
Jankas Kupalas Nacionālais akadēmiskais teātris Minskā. Attēlam ir ilustratīva nozīme. (REUTERS/SCANPIX)

Administratīvā rajona tiesa pretēji Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmumam uzdevusi piešķirt bēgļa statusu Latvijā kādam Baltkrievijas Valsts jaunatnes teātra darbiniekam un viņa ģimenei, liecina pagājušajā nedēļā pieņemtais tiesas spriedums.

No publiski pieejamā tiesas sprieduma izriet, ka vīrietis, viņa sieva un divi nepilngadīgie bērni pērn septembrī vērsās Valsts robežsardzē ar iesniegumiem par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

“Ģimenes galva” lūdza politisko patvērumu, baidoties par savu, sievas un bērnu dzīvību un veselību. Viņš Latvijas varasiestādēm skaidroja, ka ir Baltkrievijas Valsts jaunatnes teātra darbinieks. Teātrī viņš brīvi paudis savu nostāju par valstī notiekošo, tāpēc pret viņu izturējās citādi nekā pret citiem darbiniekiem. Vīrietim tika izteikti rājieni un netika izmaksātas prēmijas.

Vīrietis Latvijas varasiestādēm skaidroja, ka 2020. gada 11. augustā teātrī notika sapulce, kurā teātra direktors uzstājīgi prasījis nepiedalīties protesta akcijās. Tomēr vīrietis sapulces laikā aicināja sākt streiku un pievienoties protesta akcijām, atbalstot tautu, kura ir cieš no Aleksandra Lukašenko režīma.

Teātra kolektīva darbinieki atbalstīja viņa idejas, taču direktors pārtraucis sapulci un izsaucis pieteicēju uz kabinetu, kur draudējis ar speciālo uzdevumu milicijas vienības (OMON) izsaukšanu.

Vīrietis Latvijas varasiestādēm apgalvoja, ka regulāri piedalījies protestos, jo īpaši brīvdienās. Par protesta apmeklējumu viņam tika izteikts rājiens un vēlāk viņš uzzinājis, ka teātrī ieradušās personas civilapģērbā, uzrādot Iekšlietu ministrijas apliecības, un viņu meklējušas. Tāpat vīrietis pie mājās vairakkārt redzējis mikroautobusu ar cilvēkiem maskās, kuri gribējuši viņu aizturēt.

Kad sākušās nekārtības ielās, vīrietis sācis baidīties par savas ģimenes drošību. Tāpat viņš sapratis, ka vairs nevarēs strādāt teātrī, jo izjutis “nepieciešamību būt kopā ar tautu un atbalstīt Baltkrievijas opozīcijas līderi Svjatlanu Cihanousku”.

Pērn septembrī vīrietis arī pieteicis streiku, par kuru paziņoja savā “Instagram” kontā un sniedzis par to komentāru kādā Baltkrievijas ziņu vietnē.

Vīrieša sieva Latvijas varasiestādēm skaidrojusi, ka viņa ir advokāte, un Baltkrievijā cilvēkus satriecis tas, kas notika protestos pēc vēlēšanām, proti, spīdzināšana un vardarbība. Advokāti savā starpā nolēmuši palīdzēt cietušajiem un 2020.gada 14. augustā, sanākot Minskas apgabala advokatūras ēkā, viņi nolēma, ka 15.augustā sniegs konsultācijas cietušajiem.

Pie sievietes 15. augustā uz konsultāciju atnākuši vairāki cilvēki, kuri stāstījuši, kā viņi tika sisti. Tās dienas vakarā viņai zvanīts no nezināma numura un draudēts. Nedaudz vēlāk sievietei arī zvanījusi nezināma persona, kura jautājusi, vai viņa zina, kur ir viņas bērni.

Pēc 16.augusta sieviete akcijās piedalījusies katru sestdienu un svētdienu. Sieviete arī informējusi Latvijas iestādes, ka Baltkrievijā advokātus nelaiž uz tiesām un neuzklausa, aizbildinoties ar dažādiem ieganstiem. Parādījusies arī informācija par aizturētiem advokātiem.

Kā papildu apstākli sieviete norādījusi arī to, ka viņas dēls ir tumšādains un tādēļ pēdējā laikā ir saņēmis draudus.

Lēmumu, izceļot uz ārzemēm, minētā ģimene pieņēmusi spontāni. Ņemot vērā, ka ģimenes galvas vecvectēvs ir latvietis, ģimene nolēma doties uz Latviju.

Jau atrodoties Latvijā, ģimenes galva sazinājās ar Baltkrievijā palikušo māti, kura pastāstīja, ka pie vīrieša mājās notika kratīšana un pret viņu ir ierosināta krimināllieta par aicinājumu pārņemt varu.

Vīrietis Latvijas iestādes informējis, ka internetā izveidojis grupu, kur viņš publicē informāciju, kas varētu būt noderīga citiem baltkrievu bēgļiem, informāciju par svarīgiem notikumiem Baltkrievijā un mītiņiem Rīgā.

PMLP pērn decembrī ģimenei atteica piešķirt bēgļa statusu, bet piešķīra alternatīvo statusu un izsniedza termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu.

Nepiekrītot pārvaldes lēmumam, ģimene vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.

Ģimene pieteikumā tiesai argumentēja, ka Baltkrievijas varas iestādēm ir zināmi pieteicēju politiskie uzskati. Ģimenes galva publiski paudis savu savus politiskos uzskatus par situāciju Baltkrievijā, kā arī atteicies strādāt savā darba vietā, izvirzot vairākas prasības par situācijas noregulēšanu, politisko ieslodzīto atbrīvošanu, vardarbības pārtraukšanu pret iedzīvotājiem.

Ņemot vērā situācijas nozīmīgumu, pieteicējs nevarēja klusēt, tāpēc iesaistījās dažādos pasākumus, piemēram, izveidoja kanālus “Youtube” un “Telegram” vietnēs. Pieteicējs aktīvi sadarbojas ar Baltkrievijas opozicionāru Valēriju Cepkalo un aktīvi komunicē ar Cihanousku.

PMLP tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzina un lūdza to noraidīt.

Tiesa pārbaudot informāciju un uzklausot paskaidrojumus secināja, ka ģimene izcelsmes valstī var tikt pakļauti politiski motivētai vajāšanai. Līdz ar to tiesa PMLP uzlika pienākumu ģimenei piešķirt bēgļu statusu.

0 Komentāru