Tiesa: Juridiski viendzimuma pāru bērniem var būt tikai viens vecāks, tāpēc bioloģiskās mātes partnerei nav tiesību uz atvaļinājumu

1 komentārs
Tiesa: Juridiski viendzimuma pāru bērniem var būt tikai viens vecāks, tāpēc bioloģiskās mātes partnerei nav tiesību uz atvaļinājumu
KASPARS KRAFTS, F64

Pamatojoties uz likumdošanu, juridiski viendzimuma pāru bērniem var būt tikai viens vecāks, tāpēc pēc bērna dzimšanas nav paredzētas tiesības uz atvaļinājumu bioloģiskās mātes partnerei, šodienas tiesas sēdē atzina Saeimas un Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvji.

Šodien Satversmes tiesā (ST) izskatīja normu, kas neparedz viendzimuma pāru partneriem, pēc bērna piedzimšanas tiesības uz atvaļinājumu.

Saeimas pārstāvji, Saeimas juridiskā biroja padomnieks Mārtiņš Birkels, un Saeimas juridiskā biroja vecākā padomniece Daina Ose pauda, ka pašlaik likums neļauj uzskatīt, ka viendzimumu pāru bērniem var būt vairāk par vienu vecāku.

“Likuma izpratnē viendzimuma pāros, viens no viņiem var būt vecāks, atkarībā no konkrētās situācijas, bet šādos pāros pēc likuma ir iespējams tikai viens vecāks,” sacīja Ose.

Arī Birkels sacīja, ka Saeimas ieskatā tēva atvaļinājumu var iegūt tikai un vienīgi bērna tēvs. Birkels atsaucās, ka šāda prakse tiek īstenota vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs.

“Pat valstīs kurās jau pastāv viendzimuma attiecību regulējums, tas paredz, ka vīrietis var iegūt tēva atvaļinājumu bērna kopšanai, tikai, ja darbinieks ir bērna tēvs”, norādīja Birkels.

Identiskas domas pauda arī TM pārstāve Laila Medina, uzsverot, ka tēva loma tiesību normās ir veidojusies ilgu laiku, un ņemot vēra, ka ģimenes ir dažādas, civillikums jau tagad min, ka ģimenē ietilpst citas personas, kā brāļi, tantes un citi.

Lasi vēl: ST sāks vērtēt normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu

“Tomēr šajā apstrīdētajā normā, norma nosaka to, ka tēva loma ģimenē ir svarīga un tā ir jāstiprina, tāpēc iemesli, kāpēc būtu jāpiešķir tēva atvaļinājumu bērnu kopšanai citai personai, nav skaidri,” sacīja Medina.

Vienlaikus gan Saeimas, gan TM pārstāvji savā atbildes rakstā ir pauduši, ka atzīst pieteikuma iesniedzējas viendzimuma pāri ar bērniem par ģimeni, jo tā ir realitāte, bet piebilda, ka juridiski bērnam ir jārēķinās, ka viņam ir tikai viens vecāks, ja tas aug viendzimumu pāros.

Pieteikuma iesniedzējas pārstāvis Matīss Šķiņķis savas uzrunas sākumā minēja, ka Satversmes 110. panta izpratnē viendzimuma pāris jau tiek uzskatīts par ģimeni.

Rīkojoties bērna interesēs, ir loģiski piešķirt tēva bērna kopšanas atvaļinājumu pieteikuma iesniedzējas partnerei, jo bērnam vienkārši nav tēva, uzsvēra Šķiņķis.

Rīt plkst. 10.00 Satversmes tiesa (ST) sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos turpinās izskatīt lietu par normu, kas bērna bioloģiskās mātes partnerei neparedz tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas, aģentūru LETA informēja tiesā.

ST uzklausīs Labklājības ministrijas pārstāvi.

Iepriekš LETA rakstīja, ka pieteicēja lūdza pārbaudīt Darba likuma 155.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 110.panta pirmajam teikumam.

Darba likuma 155. panta pirmā daļa nosaka, ka bērna tēvam ir tiesības uz desmit kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu, bet Satversmes 110.panta pirmais teikums nosaka, ka “valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības”.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 110.panta pirmajam teikumam.

Pieteikuma iesniedzēja norādīja, ka viņa atrodas stabilās viendzimuma attiecībās ar savu partneri, un pēc kopdzīves uzsākšanas pieteikuma iesniedzējas partnerei piedzima divi bērni.

Sieviete norādīja, ka pēc jaunākā bērna piedzimšanas viņa vēlējusies doties desmit kalendāra dienas ilgā atvaļinājumā. Tomēr apstrīdētā norma paredz, ka tiesības uz desmit kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas ir tikai bērna tēvam, bet neparedzot šādas tiesības bērna mātes partnerei, kas faktiski esot uzskatāma par vienu no bērna vecākiem.

Pieteicēja uzsvēra, ka apstrīdētā norma esot pretrunā ar bērna vislabāko interešu prioritātes principu, jo tā neļaujot personai sniegt fizisku un emocionālu atbalstu savai partnerei un viņas bērnam un tādējādi neaizsargājot bērna intereses pēc iespējas labākajā veidā visās ģimenēs.

Saeima uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam.

Tiesas sēdē piedalīsies Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas, lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības “Mozaīka” pārstāvji, kā arī tiesībsargs Juris Jansons.