Tiek veidots nacionāla līmeņa plāns “bulinga” apkarošanai jauniešu vidū

3 komentāri

Top apjomīgs plāns, kā mazināt ņirgāšanās jeb ”bulinga” izplatību izglītības iestādēs. Šajā statistikā Latvija ierindojas pirmajā vietā starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. TV3 Ziņās skaidroja, kāds ir plāns, kad paredz visās skolās ieviest vienotas vadlīnijas, kā atpazīt un novērst apsmiešanu pusaudžu vidū.

Latvija ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā no ņirgāšanās cietušo skolēnu skaita ziņā. Lai situāciju uzlabotu, izstrādāts plāns problēmas risināšanai.

To, ka Latvijā situācija ar skolēnu ņirgāšanos par vienaudžiem jeb tā saukto ”bulingu” ir skaudra, ikdienu izjūt Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra uzticības tālruņa speciālisti. Zvanus par to, ka pusaudzi emocionāli ietekmējuši vienaudži, centrs saņem ik dienu.

”Diemžēl tie stāsti atkārtojas, tie ir ļoti līdzīgi. Visbiežāk mēs dzirdam, ka pusaudži saka, ka jūtas ārkārtīgi izstumti no klases kolektīva, jo ir kāds viens vai vairāki bērni, kas viņus izdzēš no klases “Whatsapp” grupas, neinformē par kaut kādām lietām, ņirgājas, apsaukā, pazemo, raksta visādus nejaukus komentārus interneta vidē,” stāsta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Anda Sauļūne.

Turklāt gan pašmāju, gan starptautiskie pētījumi rāda, ka pusaudžu savstarpējā apcelšanā Latvija ierindojusies neglaimojošajā pirmajā vietā citu Eiropas valstu vidū. Un beidzot problēma sadzirdēta arī augstākajā līmenī, un sākts darbs arī pie nacionāla ”bulinga” un ”mobinga” samazināšanas plāna, kuru plecu pie pleca izstrādā Veselības, Izglītības un Labklājības ministrija. Plāns paredz problēmai pieiet sistemātiski, nosakot vienotas vadlīnijas un algoritmus, lai skolotājiem, pusaudžiem un arī vecākiem būtu skaidrs, kā emocionālas vardarbības gadījumos rīkoties.

”Kā atpazīt šīs situācijas, kāda palīdzība ir jāpiedāvā upurim, kāda palīdzība, ne mazāk svarīgi, ir jāpiedāvā agresoram, jo viņam arī ir vajadzīga palīdzība. Tāpat arī par palīdzības iespējām, kur būtu jāvēršas pēc palīdzības, kurā brīdī būtu jāiesaista skolas psihologs, kurā jāiesaista pašvaldības palīdzība, varbūt sociālais dienests vai vecāki,” skaidro Sauļūne.

Plānā, kas šobrīd nonācis līdz sabiedriskajai apspriešanai, paredzēts ieviest arī mērauklu, lai sekotu līdzi, vai vispār ieviestās rekomendācijas strādā. Plānotas arī īpašas mācības un semināri pedagogiem, lai tie būtu informēti par vardarbības atpazīšanu un novēršanu. Iecere arī paredz, ka vadlīnijas tiek ieviestas visās Latvijas izglītības iestādēs.

”Un tas nozīmē, ka vadlīnijas ir obligātas. Tas notiek par Veselības ministrijas, Eiropas un valsts budžeta piešķirto finansējumu un tiek iestrādāts arī likumā,” norāda Sauļūne.

Nevalstiskās un bērnu tiesību aizsardzības organizācijas, kuras lielā mērā līdz šim bija uzņēmušās lielākās rūpes par pusaudžu apcelšanas samazināšanos, topošo plānu vērtē atzinīgi.

”Ir apsveicami, ka šobrīd ir tiešām tāds nopietns dokuments tapis un piedāvājums ir problēmai pievērsties sistemātiski, ka ir noteiktas vadlīnijas, kam katrā skolā būtu jānotiek, lai šo problēmu mazinātu. Protams, ir mazliet skumji, ka jānokļūst kaut kāda Eiropas vai pasaules topa pirmajās negatīvajās vietās, lai mēs pamanītu problēmu, bet labāk vēlāk nekā nekad,” pārliecināta ir centra “Dardedze” pārstāve Anda Avena.

Vadlīnijas ieviest cer no nākamā gada sākumā, kad plānots uzsākt arī pedagogu mācības. Kopumā projekta izmaksas trim gadiem lēš ap 220 000 eiro.

3 komentāri