4 komentāri

Vakar Latvija svinēja, iespējams, gada skanīgākos svētkus – Līgo. Un aizvien populārākas kļūst Jāņu svinības, kas nedaudz līdzinās festivālam – ar telšu pilsētiņām un cilvēkiem, kas sabraukuši no malu malām- pie tiem, kuri māk svinēt ar seniem rituāliem. Vienā no šādiem Jāņu pasākumiem, kuram nosaukumam gan ir starptautisks piesitiens – “The Jāņi”, kas norisinājās Kocēnu novadā.

Tā vien šķiet, ka ar katru gadu arvien vairāk cilvēku Jāņus izvēlas svinēt pieturoties pie latviskajām tradīcijām un rituāliem. Un ja viņu draugu un paziņu lokā atrodas entuziasti, kas ir gatavi šādus svētkus noorganizēt, tad ierasti klusās lauku viensētas top ļaužu pilnas.

Tā ir arī Kocēnu novada lauku mājās sabraukuši ap divsimt jāņubērni. Pasākuma organizatori parūpējušies par darbnīcām un lietderīgām izklaidēm vēl pirms svētku svinībām. Rinda veidojas pie pirtiņas – tiek pīti puķu vainagi un darināti kroņi. Pie lapenītes ar otām rokās pulcējas tie, kuri grib piedalīties kopīgā Jāņu vakara gleznas izveidē. Kamēr vieni glezno, citi stāv rindā, lai paši tiktu apgleznoti. Azartiskākie svinētāji sacenšas loka šaušanā mērķī. Savukārt ģimenes ar bērniem sēžas ratos un dodas izbraucienā ar netālās Dikļu pils zirgiem.

Ap plkst. 20.00, visi līgotāji pulcējas sētas viducī, lai kopā ar folkloras kopu “Trejdeviņi” sāktu svētku ielīgošanu. Pēc tam Jāņu bērni dziedādami dodas apkārt sētai, lai ar ozollapu vainagu izpušķotu katra nama durvis. Sanākušie atzina, ka valda īpaša latviska svētku noskaņa, un vakaru vēl jaukāku padara saulainais laiks.

Jāņotāju vidū arī pa kādam ārzemju viesim. Džordžio no Itālijas saka, ka nekad iepriekš neko līdzīgu nebija redzējis un nebija iedomājies, ka vēl aizvien šādi rituāli saglabājušies. “Man liekas, ka šī ir viena no retajām tradīcijām, kas vispār Eiropā vēl eksistē. Es apbrīnoju, kā cilvēki šeit svin, saģērbušies tautas tērpos un ar dziesmām. Ļoti skaisti!” viņš saka.

Lauku sētas saimnieki Māris un Anda atzīst, ka svētku radītā pacilātība dos enerģiju vēl turpmākajiem mēnešiem. Viņi uzņēmuši savā pagalmā tik daudz līgotāju pēc vairāku gadu pārtraukuma un pieļauj, ka turpmāk svētki jārīko biežāk.

“11 gadus atpakaļ, 2006. gadā, bija tāda rosme pēc visas restaurācijas, gribējās kaut ko jauku draugiem uztaisīt, bija līdzīga ballīte draugiem, bet ir tāda nojauta, ka šodien visi tādā  labā noskaņojumā, es jūtu, es domāju, ka turpināsim tradīcijas, nu varbūt nevis pēc desmit gadiem, bet katru gadu, tas būtu skaisti,” teic Māris.

Sētu aplīgojuši, svinētāji dodas lejā pa kalnu, uz Jāņu uguns iedegšanas rituālu. Pēc sentēvu tradīcijām, ugunij ir arī kaut kas jāziedo. sanākušie tajā liek jāņuzāles, bērzu zaru, pašu sieto sieru un kādu alus malku.

Ideja par Jāņu svinībām lauku viensētā radās Madarai, kurai iepriekšējos gados svinētie svētki nespēja ielīksmot sirdi. Tad viņa uzrunājusi namatēvu un uzņēmusies svētkus sarīkot pati.

“Man liekas, ka tie ir pēdējie 10 gadi, kad vairs neinteresē mūzika un šašliks, bet gribas kaut ko vairāk no tās nakts. Mēs nesakām, ka svinam super-tradicionālus, mēs pašas vēl mācamies, bet darām tās lietas, kas mums liekas – tā Jāņos bija jādara, to mēs arī provējām,” norāda Madara.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Pagatavosim rozā maizītes! Recepte biešu briošmaizītēm

Pagatavosim rozā maizītes! Recepte biešu briošmaizītēm

Pavisam vienkārša recepte gardām maizītēm, kas būs pārsteigums gan ģimenei, gan viesiem to krāsas dēļ. Un tie, kuriem bietes negaršo, nesatraucieties, jo bietes receptē galvenokārt pilda krāsošanas funkciju un to garša maizītēs teju nav jūtama.

Lasi vēl