Tendence: Latvijā ir arvien vairāk veģetārā uztura piekritēju

4 komentāri

Ceturtdien, 1. oktobrī, Latvijā un visā pasaulē tiek atzīmēta Veģetāriešu diena. Tiek lēsts, ka no gaļas ēšanas ir atteicies gandrīz 1 miljards iedzīvotāju pasaulē.

Veģetārisms kļūst arvien populārāks arī Latvijā.

Zane Grieta par vēģetārieti kļuva pirms diviem gadiem. Atteikties no gaļas nebija grūti, viņa stāsta. Turklāt izrādījies, ka garšīgu un sabalansēti var ēst, arī to nelietojot uzturā. Pagrieziena punkts bija dokumentālās filmas noskatīšanās par lopu kautuvēm.

“Pirmās 15 minūtes, tālāk nespēju skatīties, jo sapratu, kas tiek nodarīts šajā pasaulē… Varbūt Latvijā nav tik traki, bet tik un tā, lai saražotu to gaļu, ir pārstrādes rūpnīcas, lopu kautuves. Es vienkārši to vairs nevarēju. Man tas psiholoģiski tik ļoti iespiedās, es to vairs nespēju,” saka Zane.

Vienlaikus viņa atzīst, ka jauniešu vidē būt veģetārietim ir moderni un populāri: “Ja saki, ka neēd gaļu, tad tu jau esi stilīgs, jo tu esi atšķirīgs. Saproti to, ka vari neēst, vari aizvietot citus produktus, lai organismam viss būtu kārtībā: lai pietiktu vitamīnu un proteīnu. Tāpēc man liekas, ka tas tiešām ir jau kā trendā.”

Latvijā pieaug gan veģetāriešu kafejnīcu skaits, gan klientu skaits tajās. Aug gan interese par veģetāro virtuvi, gan apmeklētāju skaits pēdējo dažu gadu laikā palielinājies vismaz par trešdaļu, stāsta kafejnīcas “Miit” vadītāja Laura Martinsone, kur pasniedz ēdienu gan veģetāriešiem, gan vegāniem.

“Pēdējais gads, pusotrs, kad ļoti jūtami cilvēkiem sāk interesēt veselīgāks uzturs, it sevišķi veģetārs uzturs. To var novērot ne tikai šajā kafejnīcā, bet vispār jebkurā restorānā vai kafejnīcā, un ne tikai Rīgā, būs viena vai divas opcijas tieši veģetāriešiem. Tas noteikti nozīmē, ka ir arī pieprasījums,” stāsta Martinsone.

Viens no iemesliem, kāpēc veģetārisms kļūst populārāks, ir interese par dabu un dzīvniekiem, savu viedokli pauž diētas ārste un RSU studiju programmu ”Uzturzinātne” vadītāja Lolita Neimane. Tas ir viens no iemesliem. Galvenais jāatceras, ka veģetārieša šķīvis atšķirsies no visēdāja šķīvja; ko tajā likt, lai uzturs būtu sabalansēts, kārtīgi jāpiedomā. Ja tas tiek darīts, veģetārismu Lolita Neimane atbalsta.

“Arvien biežāk izskan aicinājumi samazināt sarkanās gaļas patēriņu uzturā. Nedēļā tie ir tikai 350 grami. Saistībā ar kolorektālā vēža iespējamiem riskiem. It sevišķi ir runa par pārstrādātām gaļām – par koši sarkanajiem šķiņķiem un desām,” norāda Neimane.

Latvijas iedzīvotāja ēdienkartē gaļa bieži vien ir iekļauta vairākas reizes dienā, bet Lolita Neimane aicina tās patēriņu nedaudz samazināt, pievēršot uzmanību pākšaugiem – pupiņām, zirņiem, lēcām. Tikmēr Pasaules veģetāriešu dienu pirmo reizi sāka atzīmēt pirms 43 gadiem ASV, lai popularizētu līdzcietīgu, humānu un nevardarbīgu cilvēku un dzīvnieku līdzāspastāvēšanu, kas ir veģetārisma idejas pamatā.