Komentāri
Teju trešdaļa vecāku Latvijā bērnu audzināšanā izmanto fiziskus sodus, liecina aptauja
Turklāt vairāk nekā puse aptaujāto nezina, ka bērna fiziska sodīšana Latvijā ir aizliegta ar likumu. (Pixabay.com)

Aptaujas dati liecina, ka būtiska daļa Latvijas sabiedrības jeb 32% savu bērnu audzināšanā izmanto fizisku sodu, pirmdien, 9. oktobrī, preses konferencē pavēstīja organizācijas “Centrs Dardedze” konsultāciju daļas vadītāja Laila Balode.

Turklāt vairāk nekā puse aptaujāto nezina, ka bērna fiziska sodīšana Latvijā ir aizliegta ar likumu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Lai gan 49% respondentu uzskata, ka bērna sišana kā audzināšanas metode nav pieļaujama, gandrīz tikpat liels aptaujas dalībnieku skaits jeb 47% tomēr pieļauj, ka dažās situācijās bērns var tikt disciplinēts ar sišanu. Atbildot uz jautājumu, vai sava bērna fizisku sodīšanu būtu jāaizliedz ar likumu, 39% norādīja, ka aizliegt nevajadzētu. Vienlaikus pret bērna fizisku sodīšanu pirmsskolas izglītības iestādēs cilvēki ir daudz neiecietīgāki nekā pret fizisku sodu ģimenē, – 89% aptaujāto norādīja, ka šajās iestādēs fizisks sods ir aizliedzams ar likumu. Zīmīgi, ka vairāk nekā puse jeb 54% aptaujāto nezina, ka bērna fiziska sodīšana Latvijā jau ir aizliegta ar likumu.

Jānis Reirs
Labklājības ministrs

Likumdošanas aktos skaidri un nepārprotami ir noteikts, ka nevienā situācijā bērna fiziska sodīšana nav attaisnojama, bet vēl aizvien ir augsta sabiedrības tolerance pret varmācību pret bērnu. Lai reāli izmainītu audzināšanas metodes, centienos lauzt dziļi iesakņojošos stereotipus, kas saistīti ar fizisku sodu kā normālu un ikdienišķu bērna disciplinēšanas metodi, ir pastāvīgi jāaktualizē vardarbības problēma sabiedrībā, jāizglīto sabiedrība un jāsniedz atbalsts vecākiem un profesionāļiem mainīt savas līdzšinējās pieejas. Ir ļoti būtiski, lai mēs spētu ikvienam bērnam garantēt harmonisku, viņa augšanai un attīstībai labvēlīgu vidi mīlestības un sapratnes gaisotnē.

Par augstu vardarbības toleranci Latvijas sabiedrībā liecina arī tas, ka 39% respondentu savā ikdienā redz bērnu fizisku sodīšanu vismaz dažas reizes gadā. Vairums respondentu jeb 76% neiejaucas un necenšas pieaugušo apturēt, jo nezina, kā iejaukties vai uzskata, ka tā ir privāta ģimenes problēma.

Sociālantropoloģe Aivita Putniņa norāda, ka Latvija ir sasniegusi slieksni, kur vardarbības upuriem ir pieejams atbalsts, taču tagad būtu jāiet soli tālāk un jārunā par iespējami agrīnāku vardarbības atpazīšanu un līdzekļiem tās novēršanai. Pēc profesores teiktā, te liels potenciāls ir veselības aprūpes speciālistiem, kuri konsultē vecākus ar maziem bērniem, pirmsskolu pedagogiem, kas lieliski zina situācijas ģimenēs. Viņi ir ļoti būtisks posms ne tikai vardarbības atpazīšanā, bet bērnu un ģimeņu atbalstīšanā.

No disciplinēšanas metodēm vecāki visbiežāk izvēlas ierobežojumus vai aizliegumus (70%), kā arī mutisku sodu – kliegšanu vai kritizēšanu (67%), tomēr arī fizisku sodu bērna audzināšanā mūsdienās pielieto būtiska daļa vecāku – 32% aptaujāto. Visbiežāk vecāki kā fiziska soda lietošanas iemeslus min savaldības zaudēšanu, nogurumu un bezpalīdzības sajūtu.

Balode skaidroja, ka bērnu fiziska sodīšana var vecākiem šķist efektīva, jo bērns tiek iebiedēts un ir spiests pieaugušajam pakļauties, taču vienlaikus šāds disciplinēšanas veids bērnu pazemo, laupa uzticēšanos cilvēkiem un nepalīdz bērnam saprast vēlamo uzvedības veidu.

Laila Balode
“Centrs Dardedze” konsultāciju daļas vadītāja

Bērni, kurus fiziski soda, ir agresīvāki nekā citi bērni. Viņos veidojas priekšstats, ka vardarbība attiecībās ir norma, savukārt pieaugušie pēc tam mēdz brīnīties par to, ka bērni ir nežēlīgi. Daudzi pieaugot pat īsti nezina, par ko bija saņēmuši fizisku sodu, taču ļoti spilgti atceras pašu pērienu, netaisnības un pazemojuma izjūtu. Tāpat paliekošas negatīvas sekas atstāj arī emocionāla vardarbība – kā draudēšana, lamāšana, ignorēšana.

Kā preses konferencē sacīja tēvs un tēvu grupu vadītājs Nauris Grīnbergs, galvenā vecāku problēma ir nezināšana un pārāk maz darba ar sevi, lai jau iepriekš kopā ar partneri izplānotu, kā risināt ar bērnu saistītās krīzes situācijas, kā atbalstīt vienam otru ikdienas pienākumos un neizgāzt savas nepārstrādātās emocijas uz bērniem. Līdz ar to ir svarīgi sistemātiski strādāt ar jaunajiem vecākiem un viņus izglītot – gan bērnam piedzimstot, gan pieaugot.

Turpinot bērnu disciplinēšanas tēmu, 10. oktobrī “Centrs Dardedze” rīko starptautisku konferenci par tēmu “Kāds dārzs ir bērnudārzs?” ar mērķi stiprināt pirmsskolas izglītības iestāžu lomu bērnu drošības veicināšanā, kā arī sniegt praktiskus ieteikumus darbam ar bērniem un sadarbībai ar vecākiem. Konference pulcinās pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekus un vadītājus, kā arī pirmsskolas vecuma bērnu vecākus.

Viegli pagatavojams rudenīgs saldums! Baltās šokolādes un ķirbju trifeles

Viegli pagatavojams rudenīgs saldums! Baltās šokolādes un ķirbju trifeles

Kas gan var būt vēl spilgtāks rudens vēstnesis par ķirbi? Jā, rudens tik tiešām ir klāt, un ar ķirbju piedāvājumu problēmu nav. Anna Panna no ”Gatavo 3” komandas aicina izmantot šo šobrīd tik bieži sastopamo ogu baltās šokolādes un ķirbju trifeļu pagatavošanai, kas būs gards pārsteigums gan ģimenei, gan viesiem.

Lasi vēl