Teikmanis: Arī pirms 30 gadiem sabiedrība bija sašķelta

14 komentāri

Bijušais Augstākās padomes deputāts un toreizējais Rīgas mērs Andris Teikmanis dalās atmiņās, kādas bija trīs trauksmainās Augusta puča dienas, kad nevarēja prognozēt – pučistiem pietiks atbalsts pārņemt padomju varas grožus vai tomēr viņi izgāzīsies, vēsta TV3 Ziņas.

Aprit 30 gadi, kopš Augusta puča izgāšanās, kas Latvijai atnesa neatkarību un de iure atzīšanu vilni. TV3 Ziņas skaidro, ko par šo laiku stāsta acu liecinieki un ko esam sasnieguši patlaban?

Uz sarunu tiekamies Rīgas pilī, kur Andris Teikmanis vada Valsts prezidenta kanceleju. Arī toreiz – pirms 30 gadiem – viņš bija varas pozīcijās. Kā Augstākās padomes deputāts balsojis par Neatkarības deklarāciju, un nepilnu pusotru gadu vēlāk Augusta puča laikā tas varēja nozīmēt pat dzīvības briesmas.

Andris Teikmanis, bijušais LR Augstākās padomes deputāts

“Pirms tam jau bija baumas, ka varētu notikt.. Tuvojās Savienības līguma parakstīšana, ko Baltijas valstis negatavojās darīt.. atnāca ziņas par puču, šoreiz nopietni, nav zināms, kur ir Gorbučovs. Skaidrs, ka novākts no pienākumu pildīšanas. Skaidrs, ka iesaistīta Iekšlietu ministrija (IeM), Aizsardzības ministrija (AM), jo pučisti bija gan Pugo.. Tad varēja saprast, ka lieta nopietna un nebūs tikai barikādes. Bija skaidrs, ka tas ir patiesības mirklis, kad kompromiss nevar notikt.”

Jau 19. augusta rītā uzreiz pēc Maskavas nakts notikumiem Latvijas Ministru Padome stingri paziņoja, ka pašpasludinātā Ārkārtas stāvokļa komiteja ir nelegāls veidojums un tai nav teikšanas Latvijas teritorijā.  Viņu rokās gan krita sakaru līdzekļi, bet Tautas fronte bija gatava ar “plānu B” – sāka raidīt no pagrīdes stacijas Salaspilī.

“Atceros ļoti labi, kad teica – dzirdam, ka bruņoti cilvēki nāk uz studiju, turpināsim raidīt, ieslēdz himnu, un pēc brīža noklusa… bija alternatīvie scenāriji izgudroti. Katrs meklē, kur skanēs radio. Tā bija tā visplašākā saziņa. Ar mazu aparātu pie auss likumsakarība. Izdomāts bija ļoti labi. Raidīja tautasdziesmas. Sāka darboties alternatīvais radio, un vieta, kur smelties patiesas ziņas. Tai brīdī nevarējām paredzēt, ka pučisti izgāzīsies, ka paši nobijušies.. trīcošas rokas preses konferencē, bet paši nebija spējīgi ne varu izvērst, ne noturēt. Ārkārtīgi svarīgi bija, ko darīs armija,” atceras Teikmanis.

Neatkarības vīruss, kā to sauc Teikmanis, jau bija visus aplipinājis, un 21. augustā Augstākā padome, Omoniešu tanku ielenkta, pieņēma Konstitucionālo likumu, ar ko pilnībā atjaunoja pirmsokupācijas Satversmi. Brīvība bija pienākusi ātrāk nekā cerēts.

“Arī 88. gadā, kad Tautas fronti nodibināja, arī toreiz necerēja, ka trīs gadu laikā viss sabruks. Ņemot vērā pieredzes ar Ungāriju, Čehiju, Poliju, vara bija gatava liet asinis, un daudziem, arī manā ģimenē, bija nolikta soma, ja jāņem ātri līdzi. Ar to jārēķinās, bet tas nenotika,” stāsta Teikmanis.

Brīvības eiforijā pirmais darbs bija attīrīt ielas no okupācijas simboliem. Teikmanis atminas, ka tam bija krietni lielāka loma nekā varētu domāt. Bez Ļeņina gāšanas nevarēja tikt būvēta jauna sabiedrība.

“Būtībā, jau arī agrāk tika novākti padomju simboli, kas bija ielu nosaukumos, laukumu nosaukumos, mūsu mīļotā Esplanāde.. komunārlaukums, kara varoņi, kuri pēc mana rīkojuma nakts operācijā visi pazuda. Tas bija veids, kā jārīkojas. Nevar diskutēt, ko kas kā ietekmēs. Simboliem ir savs smagums. (..) Tam ir milzīga nozīme cilvēku apziņā. Nevari izmainīt ekonomiskās attiecības, brīvu tirgu, privātīpašumu, ja Tev apkārt ir simboli, kas simbolizē pretējo. Tā ir apziņas izmaiņa,” spriež Teikamnis.

Ne viss šais 30 gados sasniegtais bijis viegls. Par atsevišķām kļūdām esot rūgtums, bet nereti – tikai atskatoties var vērtēt lēmumu pareizību, pārdomā Teikmanis. Arī toreiz sabiedrība bijusi sašķelta, tomēr šodienas izaicinājums ir neapjukt troksnī un puspatiesībās.

”Tie, kas nāk un piedāvā īsos, skaidros risinājumus, diez vai paši apzinās, ka spēj realizēt. Kamēr vēlēšanu listē nav Harijs Poters, ir ļoti jāpārdomā, cik reāli ir šo brīnumlīdzekļu ieviešana. Cilvēkiem jābūt ar kritisko domāšanu, kad attīstīti tik daudz hibrīdelementi.. lai izvērtētu to informāciju, ko var atrast jebkurā vietā pasaulē. Mēs katrs varam priecāties par to brīvību, ko panācām pirms 30 gadiem. Bet negribētu, lai katrs mēģinātu apdraudēt šo izvēles brīvību,” viņš atgādina.

14 komentāri