Tehnoloģiju laikmets ieviesis korekcijas Latvijas amatnieku darbā

Komentāri

Laikā, kad cilvēki labprātāk iepērkas internetā – pašmāju amatnieki saskaras ar problēmu, ka par Latvijā ražotām precēm pircējs bieži nemaz neuzzina.

Daudzi amatu meistari nelieto internetu, tādēļ tur Latvijā ražotas amatnieku produkcijas atrodams maz.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

LNT Ziņas devās pie viena no meistariem, kura amata prasme Latvijā nav izplatīta, un pašmācības ceļā viņam līdz šim nav izdevies sasniegt vēlamo auditoriju.

Reinis Rudzītis ar ādas izstrādājumu izgatavošanu nodarbojas trīs gadus, taču viņš ir viens no retajiem amatniekiem Latvijā, kurš specializējies zirglietu izgatavošanā. Lai viņa roku darbs sasniegtu pēc iespējas lielāku auditoriju, viņš pieteicies projektā, kurā apgūs digitālās platformas īpatnības.

Pagaidām Reinis – kā pats stāsta, izgatavo visu, ko klients vēlas, jo, viņaprāt, tikai tādā veidā var iegūt cilvēku uzticību. Tomēr zirgu lietu izgatavošana ir viņa sirdslieta un nākotnē vēlētos ražot visu zirgiem un jātniekiem.

Reinis Rudzītis
amatnieks

Šobrīd es strādāju ar pasūtījumiem, jo tā sāk jebkurš jauns censonis. Man arī vēl šī imidža nav. Tāpēc sanāk “dancot” pēc pircēja stabules – ja mēs to gribam, tas ir jādara. Ja cilvēks man pasaka – “uztaisi man to un šo”, ja es pateikšu nē, man ir jādomā vai viņš vēl pie manis atgriezīsies, vai viņš ieteiks mani kādam citam.

 

 

Amata prasmi Reinis apguvis pašmācības ceļā, bet papildu prasmes apguvis Anglijā, jo Latvijā šādu iespēju nav.

Reinis Rudzītis
amatnieks

Tu esi viens pats, nav īsti, kam padomu paprasīt. Ja cilvēks grib būt par keramiķi – Latvijā viņu ir diezgan daudz, var paprasīt padomu. Šajā nišā ir krietni grūtāk. Ir jāmeklē padoms ārzemēs, jāmēģina pašam saprast, kā tas viss ir uzbūvēts. Otrkārt, izejvielas – Latvijā es neesmu pagaidām atradis kvalitatīvu ādu un par furnitūru vispār nerunāsim.

Amatnieks jau ir centies savus darbus pārdot ar sociālo tīklu palīdzību, tomēr, kā pats atzīst, nemaz nav tik viegli, kā sākumā likās.

Reinis Rudzītis
amatnieks

Sākumā likās, ka tas viss jau ir ļoti vienkārši – iesniedz maksas reklāmiņu “Facebook”, samaksā mazliet naudiņu, atķeksē auditoriju. Jā – tiešām nāk šie te skatījumi, nāk “īkšķīši uz augšu” jeb “laiki”, bet uzspiests “laiks” nenozīmē pārdotu preci.

Reinis stāsta, ka nākotnē vēlētos sasniegt arī ārvalstu tirgu, jo Latvijā tas ir mazs un bieži vien iedzīvotāji uzskata, ka ražots Latvijā nozīmē – ražots “pa lēto”.

Reinis Rudzītis
amatnieks

Ārzemēs roku darbs tiek augstu novērtēts, un šie izstrādājumi ir pieprasīti, taču man vēl nav sanācis apgūt ārzemju tirgu, ko es ļoti vēlētos, protams, ar interneta starpniecību, jo tirgoties ārzemēs reālajā laikā – vēl tāls ceļš ejams.

Savukārt porcelāna meistare Jūlija Podziņa visa veida traukus un rotas izgatavo jau vairāk nekā deviņus gadus. Lai savu tēlu radītu atpazīstamu, sākotnēji Jūlija gandrīz katru nedēļu braukusi uz dažādiem tirdziņiem. Viņa atzīst, ka mūsdienās internetam un sociālajiem tīkliem ir liela nozīme, tomēr ne noteicošā.

Jūlija Podziņa
amatniece

Īstenībā tirdziņus nevajadzētu ignorēt, jo tur var redzēt, kā cilvēki reāli reaģē. Var redzēt, piemēram, kā viņi reaģē uz cenām, uz dizainu – vai viņiem patīk vai nepatīk – tas ir ļoti svarīgi, jo internetā tas “like” – tur īsti nevar izprast, vai tas ir tāpēc, ka citi vienkārši automātisko nospiež, vai tas ir tāpēc, ka tiešām patīk.

Atšķirībā no Reiņa Jūlijas mērķis nav apgūt pēc iespējas lielāku auditoriju. Viņa uzskata, ja produkts ir labs – tas tāpat izplatīsies pa visu pasauli.

Lai paplašinātu amatnieku digitālās prasmes, šobrīd sākts projekts “Meistars 21. Gadsimtā”, kam kopumā pieteikušies 110 pašmāju amatnieki. Tikai astoņiem no viņiem būs iespēja apgūt tehnoloģiskos risinājumus savu izstrādājumu popularizēšanai. Liela daļa kandidātu jau ir iemēģinājuši roku interneta vidē, tomēr ir arī tādi, kuri ar datoru ir uz “Jūs”.

Lasi vēl