Tehnikumu audzēkņi praktiskās iemaņas spiesti apgūt teorētiski

8 komentāri

Gan citviet pasaulē, gan Latvijā daudz jautājumu par to, kā skolās turpināsies mācību gads un kā skolniekiem apgūt to vielu, kura pandēmijas laikā iekavēta.

Kopš decembra Latvijas tehnikumu un koledžu audzēkņiem attālināti notiek pilnīgi viss mācību process, tostarp praktiskās nodarbības. Taču topošie mežstrādnieki, jūrnieki, pavāri un citu profesiju pārstāvji nevar iegūt darbā nepieciešamās prasmes tikai no grāmatām vien.

Ogres tehnikumā audzēkņiem ir iespēja apgūt aptuveni 20 dažādas profesijas. Lielākajā daļā no tām galveno lomu spēlē praktiskās iemaņas. Pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, kad klātienē bērnus apmācīt vairs nevar, katra priekšmeta pasniedzējs meklējis sev ērtāko risinājumu. Lielākoties šobrīd skolēni apgūst praktisko zināšanu teorētisko pusi. Piemēram, studē dažādu instrumentu uzbūvi. Kad varēs atgriezties klātienē – apgūto izmēģinās dzīvē.

“Mēs nevaram ielaist nozarē audzēkni, kurš nebūs iemācījies ar traktoru braukt vai zāģēt. Mani pedagogi ir iemanījušies darīt tā, ka viņiem tiešsaistes lekcijā stāv kamera un ar filmēšanas palīdzību audzēkņu priekšā iemanījušies iemācīt šo te zāģu apkopes, gan instrumentu asināšanas,” stāsta Ogres tehnikuma Mežsaimniecības, kokizstrādājumu un medību nodaļas vadītājs Kārlis Ranga.

Jau rudenī, apzinoties, ka epidemioloģiskā situācija var pasliktināties, daži skolotāji stundas pārplānoja tā, lai praktiskās nodarbības izņemtu jau septembrī. Ogres tehnikumam ir arī cieša sadarbība ar darba devējiem, daudzi no kuriem šajā situācijā sniedz atbalstu.

“Uzņēmums bija sagatavojis katram audzēknim kastītes ar platēm, detaļām, instrukcijām, uzdevumiem, skolā mēs atbalstījām ar lodāmuru, mēriekārtām, tātad viss bērniem tika iedots. Un pēc vienas nedēļas viņi šos darbiņus salodē, kastītēs atpakaļ un uz skolu un atbrauc uzņēmums, paņem, iedod nākamos uzdevumus,” stāsta programmas “Elektronikas tehniķis” pasniedzēja Inga Ieraga.

Gan pasniedzēji, gan tehnikuma vadība neslēpj, ka jaunais grafiks ir smags. Vienlaikus, kopumā viņi ir samērā optimistiski un paredz, ka atgriežoties klātienē, iekavēto atgūs.

Tikmēr Jūrskolas audzēkņi ir krietni neapskaužamākā situācijā. Ja 25.janvārī nevarēs atsākt mācības vismaz piecu līdz 10 cilvēku grupās, šogad visas praktiskās nodarbības skolēni apgūt, visticamāk, vairs nepaspēs.

“Tas laiks, kad mēs varam pagarināt un ietilpt tajā vasarā, viņš jau iet uz beigām. Vasara jau nav no gumijas un mums būs jāizņem arī sestdienas un vakari. Praktiskās nodarbības šajā jomā ir stingri reglamentētas, viņas nevar un mums arī nav tādu tehnisku līdzekļu, lai varētu nodrošināt piekļuvi šāda veida simulatoram no mājas,” stāsta Latvijas Jūras akadēmijas rektore Kristīne Carjova,

Topošajiem kuģu mehāniķiem un stūrmaņiem jāmācās nolasīt dažādas kartes, manevrēt ar kuģiem, apgūt zināšanas par straumēm un citas lietas. Pasniedzēji neslēpj, ka motivācija tik specifiskas lietas apgūt pašrocīgi skolēniem nav augsta un izglītības kvalitāte neapšaubāmi krītas. Arī individuālās nodarbības klātienē šoreiz nebūtu risinājums.

“Te principā atrodas četri cilvēki – stūres vīrs, kapteinis, sardzes virsnieks un novērotājs. Pēc tam viņi mainās. Katram cilvēkam dokumenti paredz, ka te jābūt nostrādātām 40 stundām uz šī te lielā simulatora,” norāda Latvijas Jūras akadēmijas Jūras transporta nodaļas docents Ēriks Koržeņevskis.

Satraukums par to, kā ar skolēniem atgūt iekavēto – esot liels. Jau pēc pavasara ierobežojumiem audzēkņi mācījās līdz augusta vidum. Tas, ka arī šogad būs jāmācās vasarā – ir skaidrs jau tagad. Jautājums tikai – vai ar to pietiks.

8 komentāri