Tautas skaitīšanā sola apzināt arī tos Latvijas valstspiederīgos, kuri devušies ārpus Latvijas

Pievienot komentāru

Latvijā šogad notiekošajā tautas skaitīšanā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sola apzināt arī ārpus Latvijas devušos valstspiederīgos, vēsta TV3 ziņu raidījums “900 sekundes”.

Tautas skaitīšana, kas ierasti notiek reizi desmit gados, notiks arī šajā gadā. CSP veiks datu apkopojumu, kas ir svarīgi tautsaimniecības attīstībai, taču šajā reizē tautas skaitītāji nedosies klātienē aptaujāt iedzīvotājus, bet uzskaite notiks, izmantojot reģistrus un citas uzticamas statistikas metodes.

“Ir plusi tradicionālajai tautas skaitīšanai, ir plusi reģistros tautas skaitīšanai, bet izskatās, ka nākotne ir reģistru skaitīšanai,” spriež CSP pārstāve Sigita Šulca.

Šulca norāda, ka tautas skaitīšanas izmaiņas Latvijā bija iecerētas jau vairākus gadus pirms Covid-19 pandēmijas. “Ja mums šodien būtu situācija, ka jāveic tautas skaitīšana tradicionāli, tad es nezinu, kā mēs to veiktu. (..) Pārējās valstis ir pateikušas, ka tām būs problēmas veikt tautas skaitīšanu,” norāda CSP pārstāve.

Statistikas pārvaldes eksperti iedzīvotāju datus ņems no elektroniskiem reģistriem. Savukārt dati, kas nav pieejami reģistros, esot iegūti jau iepriekš.

CSP pārstāve Sigita Šulca

“Esam rīkojušies preventīvi un vairāk nekā 35 000 Latvijas iedzīvotāju uzdevām jautājumus 2017. gadā, kad veicām ārējās migrācijas apsekojumu.”

Tas nozīmē, ka daļa datu tiks iegūta, aptaujājot izlases grupu, nevis visus iedzīvotājus. Tautas skaitītāji norāda, ka datu uzticamību tas neietekmēs. Tautas skaitīšanas metodes jāmaina kaut vai tāpēc, ka iedzīvotāji arvien skopāk piedalās aptaujās.

“Krītas cilvēku vēlme iesaistīties aptaujās, varbūt ir par daudz, ne tikai valsts aptaujas, bet arī privātās iestādes grib daudz ko uzzināt,” skaidro Šulca.

Tautas skaitīšanā iegūtie dati valsts pārvaldei ļauj saņemt detalizētāku, patiesāku valsts attīstības ainu. Tas ļauj pieņemt precīzākus lēmumus valsts attīstībai.

Tautas skaitītāji sola apzināt arī tos Latvijas valstspiederīgos, kuri devušies ārpus Latvijas. Tautas skaitītāji norāda, ka arvien vairāk ir tādu iedzīvotāju, kuri vairākus mēnešus pavada ārpus Latvijas un pēc tam atgriežas. Ja cilvēks ārpus Latvijas uzturas mazāk par 12 mēnešiem, tad viņš joprojām tiek pieskaitīts kā Latvijas iedzīvotājs.