Taube: Depresijas slimnieku skaits Covid-19 pandēmijas laikā ir pieaudzis

1 komentārs

Depresijas slimnieku skaits Covid-19 pandēmijas laikā ir pieaudzis, intervijā TV3 ziņu raidījumā “900 sekundes” sacīja Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Māris Taube.

Viņš akcentēja, ka depresijas slimnieku skaits Covid-19 pandēmijas laikā ir pieaudzis un apdraudētāki tie cilvēki, kam jau iepriekš bija novērota depresijas simptomātika.

Komentējot, vai aizvien depresijas pazīmes sabiedrībā drīzāk pieņem, nevis identificē ar psiholoģiska rakstura saslimšanām, viņš apstiprināja, ka ļoti maz cilvēku ar šādām saslimšanas pazīmēm apmeklē ārstus un meklē atbildes aizvien pastāvošo aizspriedumu dēļ. Ir milzīgs skaits vīriešu – apmēram 85% – Latvijā, kas šādā gadījumā nevēršas pēc palīdzības, bet gan uzskata slimības pazīmes par slinkumu vai vājumu, un tieši ārstiem nākas pārliecināt šos pacientus, ka viņiem ir nepieciešams saņemt palīdzību.

Viņš atzina, – ir cilvēki, kas nāk pie ģimenes ārstiem un psihiatriem, vērošoties pēc palīdzības depresijas gadījumā, bet ir desmit reizes vairāk cilvēku, kas nevēršas pēc palīdzības. Šādos gadījumos, novērojot saslimšanas pazīmes, arī sabiedrībai un tuviniekiem ir jāmudina meklēt palīdzību.

Taube atgādināja, ka depresijai var būt vairākas formas – viegla, vidēji smaga un smaga. Ja ir viegla saslimšanas forma, tad var palīdzēt saruna un simptomu izpratne, bet, ja ir vidēji smaga vai smaga, visticamāk, būs jāiesaistās psihiatriem un pacientam jālieto zāles. Viņš atzina, ka sabiedrībā pastāv dažādi aizspriedumi par ārstēšanas gaitu, taču nereti tie ir maldinoši. Psihiatriskās klīnikas attīstās un ir kļuvušas modernas un nereti vizuāli līdzinās rehabilitācijas klīnikām. Tāpēc, novērojot simptomus, nepieciešama saruna ar ārstu, pēc kā tālāk jārod kompleksa pieeja ārstēšanai, kuras viena no sastāvdaļām var būt terapijas un medikamentu lietošana.

Patlaban medikamenti depresijas ārstēšanai ir iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā 75% apmērā no to izmaksām, tomēr valstī būtu vēlams nodrošināt attiecīgo medikamentu apmaksu pilnībā. Bieži vien depresijas slimniekiem šo problēmu dēļ ir grūtības darba dzīvē un finanšu līdzekļi attiecīgo medikamentu iegādei, pat ja daļu kompensē valsts, tik un tā nav pietiekami.

Arī ģimenes ārsti kļūst gudrāki izpratnē par depresiju kā slimību. Pēdējos gados ir izveidoti algoritmi, kas dod ģimenes ārstam pieredzi, ko darīt šādā situācijā.

Savukārt cilvēkam slimības pazīmju noteikšanai no sākuma ir sev jājautā, kādēļ viņš tā jūtas. Protams, var būt nepatīkamas dienas, bet, ja depresīvās sajūtas ieilgst vairākas nedēļas un arī apkārtējie sāk to pamanīt, jāmeklē palīdzība. No sākuma var vērsties pie ģimenes ārsta, kas tālāk nozīmēs turpmāko palīdzību.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, katrs četrpadsmitais Latvijas iedzīvotājs 15-64 gadu vecumā cieš no depresijas, un 60–80% no pašnāvību upuriem bijuši depresijā – šī saslimšana ir viens no būtiskākajiem pašnāvības riska faktoriem. Vienlaikus lielākā daļa cilvēku Latvijā, kuri cieš no depresijas, slimības stigmas dēļ pēc palīdzības nevēršas vai to meklē novēloti, liecina Latvijas Psihiatru asociācijas (LPA) kampaņas ”Depresijas cena” ietvaros veiktās intervijas ar ārstiem psihiatriem un depresijas pacientiem.

Latvijas Psihiatru asociācija kampaņā “Depresijas cena” aicina uzlabot izpratni par depresiju, lai veicinātu depresijas ārstēšanu, kliedētu dažādus ar to saistītos mītus, mazinātu pašnāvību statistiku, ko tieši ietekmē smagas depresijas gadījumi, un atgādinātu, ka depresija cena ir augsta – tā sagādā ne tikai ciešanas pacientiem un viņu tuviniekiem, bet arī zaudējumus valsts ekonomikai, jo traucē cilvēkam pildīt darba pienākumus.

1 komentārs