“Tas vienmēr ir bijis sapnis šeit atrasties”; 42 jaunie karavīri Alūksnē nodod zvērestu

Pievienot komentāru

Latvijas bruņoto spēku rindas kļūst arvien plašākas. Karavīra zvērestu piektdien nodevuši 42 Alūksnes Kājnieku skolas audzēkņi.

Šis gan viņiem vēl ir tikai pusceļš. Pabeigts mācību pirmais posms. Taču pamest iesākto neviens negrasās, paužot apņēmību dienestā pavadīt ne vienu vien gadu.

Karavīru tuvošanos zvēresta nodošanas vietai – Alūksnes ezera krastam  – piektdien varēja pamanīt jau no krietna attāluma. Viņu skandētā dziesma dzirdama pārsimts metru rādiusā. Vēl pavisam nesen viņi visi pieņēmuši vienu no svarīgākajiem lēmumiem savā dzīvē – veidot karjeru civilajā dzīvē vai doties militārajā dienestā. Gluži tāpat kā viņu instruktori un vadītāji. “Arī par sevi varu pateikt – civilajā dzīvē es nezinu, ko darītu. Šo ģimeni es negribu pamest,” saka virsseržants Oļegs Kodaļevs.

Piektdien jaunie karavīri vēl ir kopā ar savām īstajām ģimenēm. Pēc pavisam īsa brīža skanēs karavīra zvērests, un savā ziņā tā būs robežšķirtne, pēc kuras sāksies jauns dzīves cēliens. Katram iemesli ir savi, taču lēmumu dienēt katrs pieņēmis labprātīgi.

“Man jāizšķiras nebija. Esmu jau diezgan pieklājīgā vecumā. Tēvs ir bijis kareivis. Viņš bijis kā paraugs. Tagad pienācis īstais brīdis, īstais laiks un sastājās zvaigznes. Esmu šeit,” saka NBS Kājnieku skolas kursante Inga Ūdre.

“Es mēģināju studēt kaut ko, darīju civilus darbus, sportot vairāk, bet tomēr vilka uz armijas dzīvi, un šis nav pārsteidzošs lēmums. Tas vienmēr ir bijis sapnis šeit atrasties,” TV3 Ziņām norāda NBS Kājnieku skolas kursants Reinis Kreipāns.

Šobrīd viņi ir pabeiguši pirmo mācību kursu – tā vairāk ir teorētiskā apmācība. Reinis Kreipāns saka, ka lūzuma punkts, kas liek saprast vai esi īstajā vietā ir nakšņošana mežā.

“Ļoti daudzi cilvēki pilsētā dzīvo, un tas nav ierasti atrasties ārpus komforta zonas un atrasties mežā. Pēc meža, vai nu ir vai nav, tā varētu teikt,” saka Reinis Kreipāns.

Starp šiem karavīriem atbiruma nebija. Līdz ar to visi deva svinīgo zvērestu. Piektdien viņi bija 42. Kopumā gada laikā NBS plāno rindas papildināt par 700 cilvēkiem. Aktīvais dienests nav mūžīgs. Tieši šodien sasniedzot maksimālo atļauto vecumu, pavēle par atvaļināšanu tika nolasīta Alūksnes Kājnieku skolā dienošajam Aivaram Ratniekam.

“Kaujas brāļi un māsas! Turamies! Ejam tikai uz priekšu, tikai uzbrukumā! Lai dzīvo kājnieku skola, lai dzīvo Latvijas armija, lai dzīvo un plaukst Latvija. Aleluja,” sacīja majors Aivars Ratmanis.

Šie vārdi arī nozīmē to, ka bijušo nav. Ikkatrs, kurš reiz ir devis karavīra zvērestu, pat pēc atvaļināšanās vai atvaļināšanas nonāk NBS rezervē. Līdz ar to – šī patiešām ir ģimene uz mūžu.