“Tas ir līdzvērtīgi nāves spriedumam”; Ārlietu ministrija cīnās par Latvijas pilsones neizdošanu cietumsodam Dienvidāfrikā

35 komentāri

Lai Kristīnei Misānei nebūtu jāpiedzīvo baisi apstākļi cietumā Dienvidāfrikā, Latvijas pārstāvji šobrīd tiesā Dānijā cīnās, lai viņa netiktu izdota Dienvidāfrikas Republikas varasiestādēm. Sieviete bēga no vardarbības ģimenē, bet tagad pati nonākusi kriminālās nepatikšanās.

Glābjot sevi un bērnus no civilvīra dienvidafrikāņa, vardarbības un naudas izspiešanas, latviešu uzņēmēja Kristīne Misāne 2018. gada maijā atbēga uz Latviju kopā ar bērniem. Tagad Dienvidāfrikā viņai inkriminē bērna nolaupīšanu no tēva, tiesas lēmuma pārkāpšanu par bērna neizvešanu no valsts. Dažus mēnešus Latvijā nodzīvoja mierīga, līdz 2018. gada decembrī pēc lidojuma uz Kopenhāgenu Kristīni arestēja Dānijā. Dienvidāfrika ar “Interpola” palīdzību bija izsludinājusi Kristīni starptautiskajā meklēšanā. Visu šo laiku Kristīne pavadījusi apcietinājumā Dānijā.

Lai nepieļautu Latvijas pilsones izdošanu no apcietinājuma Dānijā uz Dienvidāfrikas Republiku, Latvijas Ārlietu ministrija par Kristīni Misāni cīnās jau gadu. Sniedz konsulāro palīdzību, piedalās tiesas sēdēs Dānijā. Dānijai nosūtītas vairākas notas, iesaistījies par ārlietu ministrs. Taču rezultāta nekāda. Dānija mūs ignorē.

“Ir neatkarīgas tiesas kompetence. Ārlietu ministrija nevar ietekmēt tiesas procesus ne Latvijā, ne ārvalstīs, un šī ir atbilde, ko mēs saņēmām no Dānijas,” informē Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Kristīni Misāni dāņi nākamnedēļ izdos Dienvidāfrikai, kur viņai būs jāizcieš sods cietumā. Rakstveida paziņojumā medijiem Kristīne saka: ”Ir skaidrs, ja mani nosūtīs kriminālvajāšanai uz Dienvidāfriku, tad principā tas ir līdzvērtīgi nāves spriedumam. Man draud cietumsods līdz 15 gadiem. Ir tikai viens lūgums – nenodot drošai iznīcībai necilvēcīgos apstākļos Āfrikas cietumā!”

Un tieši šaušalīgie apstākļi Āfrikas cietumos bažīgus dara Ārlietu ministriju.

“Starptautiski ir konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi Dienvidāfrikas Republikas ieslodzījumu vietās. Gan minot starptautiskajos ziņojumos konstatētās masveida saslimšanas ieslodzījumu vietās, gan cilvēka cieņu aizskarošu izturēšanos pret ieslodzītājiem,” norāda Ārlietu ministrijas pārstāvis.

Kristīne Misāne kritizē Latvijas Ģenerālprokuratūru. Tā gan noraida tai izteiktos pārmetumus, ka tā it kā esot atteikusies no Latvijas pilsones vešanas uz Latviju un lietu izskatīt Latvijā. Izrādās, mēs nemaz tam nekvalificētos.

Eiropas izdošanas orderis darbotos, ja par konkrēto nodarījumu izciešamā soda minimālais termiņš Latvijā būtu vismaz viens gads. Taču Latvijā likums paredz brīvības atņemšanu vien tikai uz laiku līdz 3 mēnešiem. Līdz ar to neesot bijis tiesiskā pamata iedarbināt Eiropas apcietinājuma lēmumu. Ģenerālprokuratūrā saka, – šobrīd atliekot vien tikai noskatīties, kā dāņi izdod Kristīni Misāni tiesāšanai Dienvidāfrikā. Latvija atkal varēšot sākt aizstāvēt savu pilsoni, līdzko Kristīne Misāne būs aizvesta uz šo Āfrikas valsti.

“Pēc personas nodošanas Dienvidāfrikas Republikai, Latvijas prokuratūra var vērsties Dienvidāfrikas prokuratūrā un lūgt šo procesu pārņemt, vai arī pēc tam, kad persona jau būs notiesāta, Tieslietu ministrija var vēsties Dienvidāfrikas kompetentajās iestādēs un lūgt nodot personu soda izciešanai Latvijā,” skaidro Ģenerālprokuratūras pārstāve Laura Majevska.

Dienvidāfrikas lēmums ļaut vai neļaut kriminālprocesu vai soda izciešanu pārcelt uz Latviju būs atkarīgs, vai viņus apmierinās Latvijā maksimālais sods – tikai 3 mēneši. Var gadīties, ka Āfrikā piespriestais tad pilnā apmērā jāizcieš Latvijā.

“Nevar būt tā, ka cilvēks atbrauc uz Latviju, un viņu te pēc divām dienām palaiž vaļā. Nē, mēs garantējam, ka mēs šo sodu pildīsim,” pauž Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktora vietnieks Ilvars Turkopuls.

Vienīgā cerība – Latvijas Valsts prezidenta apžēlošana. Tikmēr Kristīnes Misānes pārstāvji apgalvo, – vīram dienvidafrikānim bērnu atgūšana nemaz neinteresējot, jo, lai viss norimtu, iepriekš esot pieprasījis pusmiljonu eiro.

35 komentāri