“Tādas apaļīgas ir. Gandrīz vai liec uz pannas.” Vai Rīgā pīles tiek pārbarotas?

Pievienot komentāru

Paužot satraukumu par to, ka galvaspilsētas pīles tiek nobarotas un kļūst nekustīgas, sociālajos tīklos parādījušies aicinājumi putnus nebarot. Tomēr, speciālistu skatījumā, īsti pareizi tas tomēr nebūs.

Tie, kas baro pīles, ir pārliecināti, ka dara labu darbu, kas sagādā laimi gan putniem, gan cilvēkiem. Tomēr daudzi rīdzinieki pauž satraukumu par to, ka pīles tiek pārbarotas un kļūst arvien resnākas.

“Tādas apaļīgas ir. Gandrīz vai liec uz pannas. Baltmaizi gan nevajadzētu dot. Viņām jau šeit tāpat pietiek. Zīles var apēst. Tās zīles jau arī barojošas. Zīlītes ēd. Baltmaize jau aizķepina tiem putniem kuņģi, cik es saprotu,” saka rīdzinieks Ēriks, kurš baro pīles kanālmalā apmēram reiz nedēļā.

Piebarošanas problēma ir aktuāla ne tikai pīlēm, bet arī gulbjiem, kuri arvien biežāk paliek Rīgā pārziemot. Un nemaz negrasās lidot prom. Baltmaize ir topā.

Rīdziniece Natālija kopa ar dēlu regulāri baro putnus Ķengaraga promenādē. Lai pietiktu viesiem, parasti aiziet pāris klaipi baltmaizes.

“Varbūt vasarā putni nedaudz pieņemas svarā. Bet šādā laikā – es nedomāju. Barības taču nav. Viņi pārtiek tikai no tā, ko viņiem cilvēki iedod. Uz ziemā obligāti dzīvniekiem ir jāpalīdz,” saka Natālija.

Kā skaidro speciālisti, lielā mēra kundzei esot taisnība. Slikti jau esot pats fakts, ka barošanas dēļ putni vairs nelido prom. Bet, ja jau reiz tā noticis, labāk ziemā putnus tiešām barot ar maizi, nevis kaut ko veģetāru. Un tā īsti pārbarot pīles vai gulbjus nevarot, ja vairāk nekā vajag, putni neēdot.

Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka skaidro: “Baltmaize atkal ir kalorijām bagāta. Tas nozīme, ka ziemā, kad ir sals, dzīvniekam jātērē ļoti daudz enerģijas, lai viņš sasildītos. Būtībā šie putni, kas palikuši ziemā šeit – tas nav labi veselībai, bet nu tas ir labāk nekā nāve nosalstot.”

Tomēr ir ļoti svarīgi, lai pīles un gulbji tiktu pieradināti tikai tajās vietās, kur ir zināms, ka būs vaļējais ūdens arī pie mīnus 20 grādiem.

“Viņi sēž uz ledus, bez ūdens, un, ja viņiem dot baltmaizi, tad tas tāpat kā cilvēkam bez uzdzeršanas brokastīs to ķilavmaizi apēst ir diezgan grūti, jo viss spriežas kaklā,” bilst Līdaka.

Zoodārza darbinieki šonedēļ jau ir saņēmuši iedzīvotāju zvanu no Skrundas par to, ka pie dīķa esot palicis viens gulbis, kurš it kā esot iesalis. Cerot uz baltmaizes gabalu katru dienu, putns vienkārši nelido prom. Lai gan viņš vēl varētu paspēt to izdarīt. Protams, ja cilvēki pārstātu viņu barot.