Tā dēvētā “smadzeņu aizplūšana” ilgtermiņā var būtiski apgrūtināt valsts attīstību

Pievienot komentāru

Trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, kas jau pametuši valsti, ir ar augstāko izglītību. Absolūtajos skaitļos – tie ir vismaz 100 000. Šī iedzīvotāju grupa valsti retāk izvēlas pamest, ekonomisku problēmu dzīti, bet gan neapmierinātībā ar dzīves kvalitāti, perspektīvu trūkumu un citiem iemesliem. Tā sauktā ”smadzeņu aizplūšana” var būtiski apgrūtināt valsts attīstību ilgtermiņā.

Ilgus gadus Eiropas Komisija satraucās par iebraucējiem, tagad par aizbraucējiem. Runa ir par iekšējo migrāciju starp bloka valstīm. No trūcīgākajām uz mazāk trūcīgajām.

Daļu apjomīgā Eiropas Komisijas pasūtītā pētījuma veica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans. Dati pilnībā vēl nav publicēti, taču, lūk, daži no tiem.

Līdz pagājušajam gadam Latviju pameta 287 000 cilvēku. Trešdaļa no viņiem ar augstāko izglītību, tātad kvalificēts darbaspēks. Lielākā daļa – 60% – ir gados jauni cilvēki. Teju trešā daļa braukt prom nolēmuši, pat nemēģinot uzsākt darba gaitas Latvijā.

Sekas jūtamas jau šobrīd. Ilgstoši neizdodas aizpildīt vakances valsts pārvaldes, veselības aprūpes, informācijas tehnoloģiju un citās jomās.

Ekonomists un bijušais politiķis Vjačeslavs Dombrovskis kā daļēju risinājumu saredz noteikta laika posma pavadīšanu specialitātē, ja tā apgūta par budžeta līdzekļiem. Taču šis drīzāk ir kā ielāps.

Dombrovska vadītās domnīcas pētījumos savulaik tika secināts, ka aizbraucēju plūsma mitētos, saņemot algu nedaudz virs 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Kvalificētajam darbaspēkam vēl vairāk.

Vienlaikus cilvēkiem ar augstāko izglītību ienākumi ir noteicošs, taču ne galvenais iemesls valsts pamešanai. Dominē vēlmes pēc labākas dzīves kvalitātes, sociālās aizsardzības, izaugsmes.

Katrs ārpus Latvijas pavadītais gads gan samazina iespējas pārcelties uz dzīvi atpakaļ.