Svētku brīvdienās skaudra cietušo un bojāgājušo statistika

0 Komentāru
Svētku brīvdienās skaudra cietušo un bojāgājušo statistika
ĢIRTS OZOLIŅŠ, F64

Pēdējās dienās ugunsdzēsējiem darba nav trūcis – cietušo statistika ir slikta. Turpretī mediķi un kārtības sargi gan saka, ka viņiem svētku brīvdienas bija samērā mierīgas, lai arī pilnībā bez traģiskiem negadījumiem neiztika.

Vecgada vakars un Jaungada diena bija attiecīgi pirmdienā un otrdienā. Tas nozīmē, ka Latvijā bija četras brīvdienas pēc kārtas, un šādi ilgi svētki atbildīgos dienestus ierasti dara bažīgus.

Valsts policijā stāsta, ka aizvadītajās brīvdienās ceļu satiksmes negadījumu bija samērā maz, pat retāk nekā ikdienā. Tajos cietis 21 cilvēks, taču nepatīkamā vēsts ir par trim bojāgājušajiem. 29. decembrī pie Dzintaru koncertzāles, Jūrmalā, automašīna uzbrauca četriem gājējiem. Divi no tiem miruši. “Otrs negadījums ar letālām sekām bija 31. decembrī Madonas novadā, kad cilvēks vadīja sniega motociklu pa lauku, nenovaldīja to, apgāzās un gāja bojā,” stāsta Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre.

Arī aizturēto dzērājšoferu bijis mazāks nekā citkārt. Kopumā 38 vadītāji četrās dienās. Lielākā daļa no tiem bija pamatīgā kunga prātā, virs 1,5 promilēm. Savukārt kāda sieviete Rēzeknes novadā bija atļāvusies sēsties pie stūres pat 4,65 promiļu reibumā.

Vienlaikus jāpiebilst, ka 2018. gads kopumā satiksmē nav bijis no veiksmīgākajiem. Pretēji iepriekšējiem gadiem, kad tendence bija pozitīva, pērn bojāgājušo skaits sasniedzis 150 – par desmito daļu vairāk nekā gadu iepriekš.

Tāpat mediķiem gadumija bijusi samērā mierīga – izsaukumu skaits bijis līdzīgs ikdienā ierastajam. Arī šim laikam tipisko pirotehnikas traumu bijis mazāk, taču divi gadījumi bijuši smagi. Jaunam vīrietim sejas apdegums un acu bojājumi, pirotehnikai sprāgstot rokās, bet kādiem jaunai sievietei nopietni savainota plauksta – pirkstu galu amputācija un plēstas brūces.

Mediķi pieļauj, ka arī Latvijā līdzīgi kā citviet Eiropā būtu jāsāk diskusija par pirotehnikas aizliegumu pašmāju lietošanai.

Ilze Bukša
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve

Traumas, ko gūst pirotehnikas lietošanas rezultātā, ir ļoti, ļoti smagas. Kādam var būt visa dzīve sabojāta. Ir bijuši gadījumi Latvijā dažus gadus iepriekš, kad jaunam vīrietim – pat ne pašam izmantojot, bet, stāvot pūlī, – sejā trāpa raķete. Cilvēks zaudēja redzi, seja ir sakropļota, un tur izmainīt vairs nevar neko.

Savukārt ugunsdzēsējiem darba nav trūcis. Gadu mijas brīvdienās bojā gājuši četri cilvēki un septiņi cietuši. Iedzīvotāji joprojām mēdz būt neuzmanīgi ar uguni – negadījumi lielākoties vai nu saistīti ar smēķēšanu telpās, vai degtspējīgu materiālu novietošanu tuvu apkures iekārtām.

Glābēji iesaka nepārkurināt krāsnis, sekot līdzīgi elektroiekārtām, bet īpaši svarīgi ir ierīkot dūmu detektoru mājoklī. “Mēs vienmēr atkārtojam – uzstādiet dūmu detektoru! Tā būs obligāta prasība no nākamā gada. Tas palīdzēs atklāt ugunsgrēku kā tādu. Cilvēks jau nakts laikā pieceļas, var ātrāk lokalizēt ugunsgrēku, izsaukt ugunsdzēsējus. Attiecīgi – mazāks zaudējums īpašumam un vispār cilvēka veselībai un dzīvībai,” uzsver Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.

Pērn glābēji aptaujāja vairāk nekā 10 000 mājokļa īpašnieku. Kā izrādās, 71% nav pārbaudītas elektroinstalācijas, bet dūmu detektori ir mazāk nekā piektajai daļai mājokļu.

0 Komentāru