Svētceļnieku grupas no visas Latvijas dodas uz Aglonu

0 Komentāru
Svētceļnieku grupas no visas Latvijas dodas uz Aglonu
MĀRTIŅŠ ZILGALVIS, F64

Svētceļnieku grupas no visas Latvijas pašlaik mēro pēdējos kilometrus pirms ierašanās Aglonā, kur 15. augustā notiks Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku pasākumi. Ceļā devušies arī bērni, sirmgalvji, daudzbērnu ģimenes. 

Tā piemēram, svētceļniecei Gintai došanās uz Aglonu ir dubults izaicinājums – ne tikai jāmēro 280 kilometru garais ceļš no Rīgas Kristus Karaļa draudzes līdz Aglonas bazilikai, bet arī jāstumj bērnu ratiņi.

“Agatiņa jau pagājušajā gadā gāja, un viņai bija tikai trīs nedēļas. Man ir tāds uzskats, ka ģimenei jāiet ir kopā. Nav jāizvēlas vieglākais ceļš, kad atstājam bērnus mājās. Bija viens posms, kad bija fiziski smagi, kad bija grants ceļš un tas bija smags pārbaudījums, smags posms. Nebija viegli,” stāsta Ginta.

LNT Ziņas grupu satika, kad tā aizvadīja desmito. dienu ceļā. Svētceļnieku maršruts veda gar Daugavu, un grupai ikviens ir aicināts pievienoties arī pa ceļam.

Rīgas Kristus Karaļa draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs norāda: “Kultūras nami, tautas nami mūs uzņem ļoti sirsnīgi. Daudzi netiek visu ceļu, viņi atbrauc, iet vienu, divas, trīs dienas, ņemot vērā, ka visu nevar, jo nevar atvaļinājumus dabūs. Mums bija daudzi sākumā, bet tagad neiet, tagad jau ir atvienojušies, daudzi vēl pievienosies. Mums ir tāda ļoti brīva pieeja šajā ziņā.”

Uz Aglonu kopumā dodas 26 svētceļnieku grupas, no kurām pirmās savu galamērķi sasniegs pirmdien. Ieradušies šeit, svētceļnieki vispirms atgūs spēkus un izbaudīs bazilikā valdošo mieru pirms svētku sākšanās.

Aglonas bazilikas informācijas centra pārstāve Māsa Marija Terēze norāda: “Tas ir laiks, kad cilvēku vēl nav tik daudz, kad viņi var mierīgi atrasties bazilikā, pienākt pie dievmātes, lūgties, dziedāt. Katru gadu svētceļniekiem no Latvijas pievienojas arī no ārzemēm – no Itālijas, Spānijas, Vācijas, cik zinu, arī no Francijas arī ir bijuši.”

Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku galvenās aktivitātes notiks 15. augustā. Pirmie svētceļojumi uz Aglonas baziliku reģistrēti 1911. gadā, bet tiek pieļauts, ka tie sākušies jau agrāk.

“Vēsturiski Aglona kā reliģiskais centrs sāka attīstīties 18. gadsimta sākumā, kad šeit ieradās dominikāņu mūki, un viņi līdzi atveda arī dievmātes ikonu. Un šī ir kļuvusi slavena kā īpaša vieta, kur cilvēki saņem lielu žēlastību,” atklāj Māsa Marija Terēze.

Svētceļojuma mērķi var būt dažādi – dzīves pārdomāšana un inventarizācija, ticības apliecināšana un atcerēšanās par mūžību. Svētceļniece Ginta norāda, ka šogad viņas galvenais mērķis ir izteikt pateicību. “Pārējos gadus mēs gājām ar lūgumiem. Un tie lūgumi mums ir uzklausīti. Un šis ir mums pateicības gads,” saka Ginta.

0 Komentāru