2 komentāri

Kalendārā pie 1. jūnija datuma rakstīts – Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Burti nav lieli, tomēr Latvijā ir īpašs iemesls par to atgādināt. Un tas ir katastrofāli lielais bērnu skaits, kas ik gadu gūst arī ļoti smagas traumas tieši pieaugušo nevērības dēļ.

Tāpēc līdz ar kampaņu “Svešu bērnu nav!”, kurā īpašus sižetus arī turpmāk rādīsim “LNT Ziņās” un raidījumā “Degpunktā”, “LNT Ziņu Top 10” skaidroja, cik dramatiska ir statistika, ko savā ikdienā redz ārsti un – kā iespējams mainīt daudzu vecāku bezatbildīgo un klaji vieglprātīgo attieksmi pret savām atvasēm?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Četrgadīgais Ralfs, braucot ar riteni, vienmēr liek galvā lielu zaļu aizsargķiveri. Tētis pat tādu domu nepieļauj, ka varētu būt savādāk.

Valērijs
tētis

Pagājušajā gadā vēl nelietojām. Bet kā kļuva lielāks – tipu-tapu ritenis, skrejritenis, tad sākām lietot. Jo visādi gadās. Tie, kuri brauc bez aizsarglīdzekļiem – traki bērni, traki vecāki, lai neko vairāk neteiktu. Jo visādi gadās – vien mazākais misēklis – un bērns būs savainojies. Un kurš būs vainīgs?

Pašlaik veloparkā sporto apmēram 40 bērnu. Un lielākā daļa no viņiem ir bez aizsargķiverēm. Pēc tikko izskanējušā administrācijas brīdinājuma, nekas nemainījās.

Daudzajās kampaņās un nodarbībās Policisti un mediķi nenogurst atgādināt it kā pašsaprotamas lietas par drošību uz ceļa, mājās vai sportojot. Bet daudzi bērni aizsargķiveri kā nelietoja, tā nelieto.

Jete
skolniece

Aizsarglīdzekļus nē, bet ķiveri – dažreiz jā.

Roberts
skolēns

Viņi domā, ka viņi visu māk, ka viņi nevar sasisties, un ka viņiem nekas nevarētu notikt. Bet citi gudrāki valkā. Reizēm kad meitenes atnāk, viņi vienkārši visus aizsarglīdzekļus noņem un braukā.

Statistika ir graujoša. Latvijā ir kritiski augsts bērnu traumatisma un mirstības līmenis no ārējiem cēloņiem. Dažādas traumas gūst vairāk bērnu, nekā gadā piedzimst. Un šie skaitļi tikai pieaug.

2016. gadā Bērnu slimnīcā ar dažādām traumām nonāca gandrīz 22 000 bērnu. Absolūtais vairākums – cieta no kritieniem un sasitumiem – 21 076 mazie pacienti, kas ir par 422 vairāk, nekā gadu iepriekš. Negatīva topa augšgalā ir ceļu satiksmes negadījumi, suņu kodumi, apdegumi, batuti, norīti svešķermeņi un medikamenti, seksuālā, fiziskā un emocionālā vardarbība, psihotropas vielas. Bet pēdējo nedēļu siltajā laikā – arī atvērtie logi.

Jānis Upenieks
bērnu ķirurgs

Četrgadīgs bērns, kas ir izkritis no trešā stāva pa logu, kurš šajā gadījumā konkrēti tika sveikā ar virspusējiem ievainojumiem un sasitumiem bez nopietnām galvas traumām vai iekšējo orgāni bojājumiem, bet tik un tā stresu radīja diezgan lielu.

Ķīmiskie eksperimenti ir apsveicami, ja tie tiek veikti apzināti pieaugušo uzraudzībā. Bet ja mājās ir mazs bērns, balinātājus, podu mazgājamos līdzekļus un citu sadzīves ķīmiju labāk glābāt augšējā plauktā. Lai cik skarbi tas nebūtu, 80% no traumām tiek gūtas mājās. Un pārsvarā, tām nav sakara ar ģimenes sociālo stāvokli. Karstās kafijas krūzes un verdoši katli, rotaļlietu baterijas un magnēti kropļo gan turīgos, gan trūcīgos mazuļus.

Jānis Upenieks
bērnu ķirurgs

Ja pacientam ir bijis zarnu plīsums kā dēļ viņam ir jātaisa operācija, var veidoties saaugumslimība, varbūt pat reizēm nepieciešamas atkārtotas operācijas, proti, dzīves kvalitāte nebūs tāda, kā līdz šim.

Pēdējos gados par īstu mediķu murgu ir kļuvuši batuti, kas ir bīstami, ja nav aizsargtīkla un uz tiem vienlaikus lēkā vairāki bērni. Piemēram, no vienām smalkām viesībām ar sasitumiem un smadzeņu satricinājumiem uz slimnīcu tika atvesti mazie bērni, kas zem batuta bija ierīkojuši štābiņu, bet lielie bija izdomājuši palēkāt pa batutu.

Jānis Upenieks
bērnu ķirurgs

Mums, protams, jāsaprot traumas aspekti, bet bieži vien arī sabiedrība to uztver ļoti agresīvi – kāpēc jūs par to prasāt, tas ir mans bērns, es pats par viņu atbildu un es pats zinu, kā man jādzīvo un kā man tas viss jādara. Un tad parasti tas komentārs ir tāds: ja tas tiešām tā būtu, tad mēs šeit netiktos šajos apstākļos.

Ceļu satiksmes negadījumos pērn cietuši 555 bērni, seši – gājuši bojā. Statistika par bērnu pārvadāšanu, neizmantojot bērnu sēdeklīšus un drošības jostas, ir traģiska. Pērn izrakstīti 459 protokoli par bērnu pārvadāšanas noteikumu pārkāpumiem. Bet, runājot par bērnu pazušanas gadījumiem, 2017. gada laikā meklēšanā izziņoti 520 bērni, kas ir divas reizes vairāk nekā 2016. gadā.

Ints Ķuzis
Valsts policijas priekšnieks

Mēs arī nakts vidū daudzos gadījumos atrodam vienu bērniņu, kas ir četru vai piecu gadu vecumā – vienu pašu, ar plikām kājām uz ielas. Faktiski sākam skaidroties, kas tad ir, kā tas ir gadījies, un tad parasti atkal iznāk tā, ka mammas nav mājās vai tēta nav mājās, un bērns iet viņus meklēt.

Liepājas traģēdija, kad gāja bojā piecgadīgais Ivans, nedaudz gan mainījusi sabiedrības attieksmi.

Ints Ķuzis
Valsts policijas priekšnieks

Pēc šī gadījuma būtiski pieaudzis telefonzvanu skaits, ir pieaugusi pilnīgi svešu cilvēku interese, informācijas sniegšana, man liekas, ka tur kaut kas nav kārtībā, un varbūt vajadzētu paskatīties, kas tur notiek. Atkal žēl, kas tas notiek caur traģēdiju.

Likums nosaka, ka par bērnu ir atbildīgi viņu vecāki. Policijas skatījumā – sodus par vecāku bezatbildību vajadzētu pastiprināt.

Ints Ķuzis
Valsts policijas priekšnieks

Līdz 14 gadu vecumam par to atbild vecāki. Un arī, ja bērns izdara kādu likumpārkāpumu vai arī ne tikai likumpārkāpumu, bet arī teiksim, piemēram, pazūd vai klaiņo, tad mēs sastādām administratīvo protokolu par neaudzināšanu. Un, iespējams, ka šeit arī būtu tas jautājums, kas būtu jāparunā ar Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju, ka, iespējams, arī šeit būtu jādomā par kaut kādu mēru pastiprināšanu.

Ministrijā gan uzskata, ka sodi nelīdzēs, ja paši pieaugušie nebūs atbildīgi.

Karina Ploka
Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre

Lai cik stingri mēs veidotu normatīvo bāzi, vai arī, lai cik lieli būtu sodi, vienalga ir jāatceras, ka katrs vecāks ir atbildīgs par saviem bērniem. Par to, kādu vidi viņš rada, par to, kam viņš uztic savus bērnus, arī par to, kas ar bērnu notiek, vai viņš uzturas uz ielas, ar draugiem vai arī kur citur.

Latvijas sabiedrībai raksturīgo pasivitāti un vēlmi neiejaukties psihoterapeiti skaidro ar viensētas domāšanu un atturīgu ziemeļu temperamentu. Tomēr bērnu veselības un drošības labad, ārsti aicina šos rāmjus pārkāpt.

Gunta Andžāne
BKUS psihoterapeite

Reakcija uz svešiem bērniem ir salīdzināma ar ceļa zīmēm. Jo pie katra staba un zīmes policistu nenoliksi, kurš tiešam pārbaudīs, vai tu kaut ko izdarīji pareizi vai nepareizi. Ziņas ir informatīvas. Bet tās tomēr pievērš uzmanību. Un, ja mēs katrs varētu iedomāties to, ka mēs varam norādīt uz – cik nu jau katram ir kapacitāte un spēja iesaistīties tajā procesā, tad dot to norādi.

Protams, ka gala lēmumu pieņem vecāki vai pats bērns. Un ir jārēķinās ar to, ka reakcija var būt dažāda. Mazs bērns, visticamāk, nobīsies un paklausīs, pusaudzis – izteiks viedokli.

Gunta Andžāne
BKUS psihoterapeite

Bērni no ārpusģimenes loka uz svešajiem tomēr reaģē. Un, taisnību sakot, ir vienalga, ja viņi ir tuvu briesmām, ir vienalga, kā viņš reaģē. Vai ar raudāšanu, vai ar dusmām, bet vienalga viņš tiek apturēts.

Policija un mediķu pieredze rāda, ka par drošību ir jāatgādina nepārtraukti, jo visu laiku klāt nāk gan jauni autovadītāji un jauni vecāki.

TOP komentāri

  • Alise
    +2 +2 0

    Alise

    Kampaņa ir apsveicama, bet sociālā-reklāma, kas tiek pārraidīta pa radio ir pretīga! Man pirms gada nomira bērniņš un nē, tā nebija mana vaina, bērni slimo un mūs pamet. Izdzirdot šo "reklāmu" pa radio, es Rīgas centrā gandrīz tilta margās iebraucu, jo manas acis aizmigloja asaras, es zinu, ka mans bērniņš nekad nerunās....nekad vairs nedarīs neko, man par to nevajag atgādināt katru dienu, man pietiek ar manām pašas domām! Es es nedomāju, ka es tāda esmu vienīgā...
    Cilvēkiem, kuri bērnu nav zaudējuši, šis reklāmteksts īsti neko neizteiks, bet tiem, kuri ir, jūs sirdi plēšat ārā!
  • s
    0 0 0

    s

    Sauklis ir skaists, mērķis labs, bet vai pamodinās sab-bu? Kad palasa komentārus, māc šausmas, kā izsakās par bērniem, ģimenēm ar bērniem."Laipnības" nākas dzirdēt ari no amatpersonām pašvaldībās, kuru pienākumos ietilpst rūpes par gimenēm.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl