Šveice referendumā nobalso par 14 miljonu dāvinājumu Latvijai

3 komentāri

Viena no piesārņotākajām vietām Latvijā – Rīgas Brīvostas teritorija Sarkandaugavā – drīz būs attīrīta no 1300 tonnām naftas produktu, ko PSRS armija gadiem ilgi nopludināja pazemē piecu hektāru platībā. Un kas interesanti – šiem attīrīšanas darbiem naudu devuši ārvalstnieki, dodoties pat balsot īpašā referendumā.

Sūkņstacijas nepārtraukti sūknē ārā piesārņojumu, kura apjoms gruntsūdeņos piecu metru dziļumā ir tik milzīgs, ka var itin viegli izsmelt ārā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Sarkandaugavas attīrīšanu apmaksājuši Šveices iedzīvotāji, kuriem ar šo PSRS vēsturisko piesārņojumu nav nekāda sakara. Vai 15 miljonus franku jeb 14 miljonus eiro Šveices nodokļu maksātāju naudu pārskaitīt Latvijai, Šveicē tika rīkots pat īpašs referendums. Nobalsoja par. Rīgas Brīvostas pārvalde, kuras uzraudzībā ir piesārņotā teritorija, neuzskata to par apkaunojošu situāciju.

Skaties foto:

Savukārt no Rīgas Brīvostas pārvaldes, kas nebūt nav trūcīga, neizdevās iegūt atbildi, kāpēc tā neatsaucās aicinājumam pati savas teritorijas sakopšanā šogad piešķirt daudz lielāku daļu līdzfinansējuma. Vides ministrija un Valsts vides dienests pauž vilšanos.

Vides ministrija būtu vēlējusies sagaidīt aktīvāku rīcību vēl arī no Rīgas domes. Kādēļ bijis tāds kūtrums, tiek piesauktas bailes no Valsts kontroles iespējamā aizrādījuma, ka Rīgas domei sava nauda šādi nav jāizlieto. Neoficiāli no citiem avotiem izskanējis, ka nepatika varētu būt pret vides ministra Kaspara Gerharda politisko piederību – Nacionālā apvienība.

Kad ministriju vadīja Zaļie zemnieki, tad Sarkandaugavas attīrīšanas projekta sākumposmā Rīgas dome un Brīvosta izrādījušas daudz lielāku ieinteresētību. Taču Sarkandaugavas attīrīšana nav izgāzusies, un 60% no sanācijas jau paveikta. Lielā mērā svarīgs faktors bija šveiciešu iedotā nauda savā valūtā.

Par konvertācijas rezultātā papildus iegūtajiem diviem miljoni eiro iecerēts attīrīt vēl arī citu daļu piesārņotos gruntsūdeņus Brīvostas teritorijā Sarkandaugavā. Vai šveiciešu nauda Latvijā iztērēta godīgi, līdz šim Sarkandaugavā ieradušies skatīt gan Šveices ārlietu ministrs, gan viņu parlamenta pārstāvji. Pēc Vides ministrijas teiktā, naudas devēji ir ļoti apmierināti ar redzēto un Sarkandaugavas attīrīšanas projektu sauc par vienu no veiksmīgākajiem.

Skaties video:

TOP komentāri

  • ms.x
    0 0 0

    ms.x

    Tajaa referendumaa negaaja runa tieshi par paliidziibu Latvijai, kaa tas tiek pasniegts. Runa bija par paliidziibas paketi 13 Austrumeiropas valstiim 1,5 miljardu veertiibaa.
  • lp
    0 0 0

    lp

    Ta tik uz priekšu, meklējiet instruktorus, konstruktorus un darbojaties.
  • aaa
    0 0 0

    aaa

    Tas nav ĪPAŠS referendums, Šveicē referendums ir ierasta likumu pieņemšanas kārtība, tur referendumi notiek par gandrīz visiem lēmumiem.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl