Šuplinska pārmet LIZDA, ka tā reformām prasa resursus

7 komentāri
Šuplinska pārmet LIZDA, ka tā reformām prasa resursus
PAULA ČURSKTE / LETA

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), kurai Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir pieprasījusi demisiju, pārmet LIZDA, ka tā reformām prasa resursus, liecina ministres paziņojums Jaunās konservatīvās partijas (JKP) mājaslapā.

Ministre norāda, ka pēdējā tikšanās reizē, 12.novembrī, notikušajā LIZDA padomes sēdē, kur mēģinājusi runāt par sadarbību Latvijas izglītības sistēmas reformēšanā, viņa vērsusies pie LIZDA vadības ar precīzu jautājumu, ko īsti organizācija redz kā savu publisko un aizkulišu rīcību virsmērķi.

Uzzini vairāk: LIZDA nolemj pieprasīt Šuplinskas demisiju

“Saņēmu atbildi, ka LIZDA galvenais uzdevums ir cīnīšanās par resursiem. Protams, ka resursiem visplašākajā šī vārda nozīmē, piebilstot, kamēr nav visu resursu, tikmēr nevar notikt nekādas pārmaiņas,” norāda ministre.

Viņa skaidro, ka procesi, kas notiek Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), ir virzīti uz izglītības kvalitāti, bērna, jaunieša prasmju, talantu atklāšanu, dzīves prasmju nostiprināšanu.

Šuplinskas ieskatā LIZDA interesē nevis atbalsta mehānisma veidošana skolotājam, nevis bērnu vai Latvijas valsts iedzīvotāju intereses, 21.gadsimta izglītības pieejamība, modernizācija, bet tieši resursi.

Runājot par finansējumu, ministre uzsver, ka IZM 2021.gadā ir panākusi papildu 40 miljonu eiro piešķiršanu pedagogu un akadēmiskā personāla algu kāpumam pamatbudžetā, 16 miljonu eiro attālinātā mācību procesa, kompetenču pieejas vajadzībām, tajā skaitā, digitālās pratības kursiem skolotājiem, viedierīču iegādei, mācību raidījumiem “Tava klase” un citiem.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP)

“Manuprāt, šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc dialogs starp LIZDA un IZM neveidojas tik saskanīgs. Esmu skaidri definējusi, ka manas prioritātes vienmēr būs augstāka izglītības kvalitāte un bērna intereses izglītības sistēmā. Es zinu, ka, lai izveidotu ideālu sistēmu, ir nepieciešamas nopietnas pārmaiņas un Latvija atrodas aktīvu pārmaiņu procesā. To, ka pārmaiņas Latvijas izglītības sistēmā ir nepieciešamas, atzīst absolūti lielākā Latvijas sabiedrības daļa.”

Ministre piebilst, ka patlaban mērķtiecīgi un krietni biežāk komunicē ar skolu vadību, skolotājiem, pašvaldībām, lai saprastu un redzētu patieso situāciju, kas patiesi kavē pārmaiņas, un kas ir tikai tukša retorika, gadiem ilgi krāts vēlmju saraksts. “IZM un es personiski esam pieejami ikvienam izglītības problēmu, priekšlikumu izsakošajam, reaģējam krietni ātrāk un personiskāk. Tas ir kompetenču pieejas, Covid-19 un mūsdienu sadarbības gadsimta izaicinājums. Esam to pieņēmuši,” norāda ministre.

Partijas mājaslapā publicēta arī IZM atbilde uz daļu no LIZDA prasībām. Šis ļaus katram izsvērt, kas viņam ir svarīgs izglītības sistēmā un vai katru izmaiņu var saukt par reformu, kurai nepieciešams lielāks finansējums, vai tomēr tas ir tālākizglītības, metodikas maiņas aspekts, kas ļauj tiekties indivīdam uz personības attīstību un kas nodrošina kvalitatīvāku izglītību šodien, nevis pēc gadiem, uzsver Šuplinska.

Lasi vēl: “Saskaņa” atbalsta LIZDA prasību par izglītības ministres Šuplinskas demisiju

Kā ziņots, LIZDA 25.novembrī nolēma pieprasīt izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas demisiju.

Šuplinska bijusi gatava atbalstīt tikai vienu no 15 LIZDA prasībām, divas prasības tiktu atbalstītas daļēji, kamēr pārējās – pilnībā ignorētas, sacīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Tāpat viņa norādīja, ka sociālais dialogs ar ministri pēc LIZDA padomes sēdes ir pasliktinājies.

Atbalstu LIZDA demisijas pieprasījumam izglītības un zinātnes ministrei paudusi arī biedrība “Vecāku alianse”.

“Mēs – biedrība “Vecāku alianse” pievienojamies LIZDA paustajai kritikai par izglītības ministres darbu, īpaši par komunikāciju ar sabiedrību. Mēs, vecāki, neesam saklausīti ne pašlaik, ne pavasarī, kad pirmā Covid-19 viļņa laikā, kad skolas tika slēgtas, vērsāmies gan pie Šuplinskas, gan citām amatpersonām ar aicinājumu rast risinājumus vecāku atbalstam situācijā, kad vecākiem bija jāmeklē iespējas, kā atbalstīt savus bērnus mācībās, apvienojot to ar saviem darba pienākumiem. Izglītība mājās bija jauna pieredze gan vecākiem, gan skolotājiem, tāpēc sagaidījām kādu atbalstu no ministrijas, vismaz dialoga formā, bet nesaņēmām neko, tikai formālu atrakstīšanos,” teikts vecāku organizācijas paziņojumā.