Šuplinska: Nelaižot 1.-6. klases skolēnu uz skolu, vecākiem jāspēj viņu pieskatīt un atbalstīt

5 komentāri

Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) ieskatā, lai 1.-6. klašu skolēni varētu mācīties attālināti, vecākiem tas jāsaskaņo ar skolu un jāspēj pieskatīt un atbalstīt bērnu, vēsta TV3 Ziņas.

Kopš 1. septembra Latvijā saslimuši teju 700 skolas vecuma bērnu. Puse no tiem – pusaudži vecumā no 13-19 gadiem. Saslimstība tieši šajā jauniešu grupā bijis viens iemesliem, kādēļ šonedēļ attālināto mācību režīmu 7. līdz 12. klasēm valdība lēma pagarināt līdz novembra vidum, kamēr jaunākās klases turpina mācības klātienē.

Tomēr vecāki var arī lemt 1.-6. klases bērnus atstāt mājās, 28. oktobrī pavēstīja izglītības ministre Ilga Šuplinska. Šāda gadījumā gan tiem par atvases izglītošanu jāuzņemas pilnīga atbildība.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP)

“Ja vecāks ir sazinājies ar skolu un vienojies, ka viņam ir bažas, var pieskatīt bērnu, pieskatīt, atbalstīt un sagādāt mācību materiālus, ir gatavs skolotāja konsultāciju vienreiz nedēļā saņemt, tur nav bažu. Līdzīgi, kā tas ir saslimšanas gadījumos, līdzīgi, kā tas ir kāda ģimenes apstākļa gadījumā, organizēt šo mācību procesu kopīgi. Un tad no skolotāja saņemt tikai to konsultāciju.”

Šuplinska gan neiesaka bērnus atstāt mājās, jo tas radot dubultu slodzi pedagogiem. Viņas ieskatā, nav pieļaujama pašdarbība, kad vecāks bez saskaņošanas ar skolu, lemj atvasi atstāt mājās un brīdina, – ja ilgstoši un nepamatoti bērns neapmeklē skolu, var tikt iesaistīts arī sociālais dienests.

“Vecāks ir atbildīgs par to, ka bērns apmeklē skolu. Ja viņš skolu neapmeklē, tam ir jābūt ļoti objektīvam un pamatotam iemeslam. Vienkārši nelaist bērnu uz skolu, neziņot, protams, tas skaitās arī pārkāpums, jo vecāku pienākums ir nodrošināt šo skolas apmeklējumu,” uzskata izglītības un zinātnes ministre.

Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija patlaban gatavo ziņojumu par izdevumu pieaugumu, ko skolām radījis attālinātais mācību režīms, un to iespējamo kompensēšanu. Par to jau ilgstoši runājusi pedagogu arodbiedrība, kura uzskata, ka par attālināto mācību īstenošanu pedagogiem jākompensē izdevumi.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga atzīst, ka šis gads ir viens no retajiem, kad septembra beigās, oktobra sākumā pedagogi bija tā izdeguši un profesionāli noguruši. “Ja kaut ko prasi, ir jābūt vismaz iespēju robežās arī šim atbalstam,” spriež Vanaga, skaidrojot, ka nogurušie pedagogi ir pelnījuši lielāku atbalstu, lai var darīt to darbu, ko no viņiem prasa.

Patlaban apkopo datus, kādi bijuši skolu papildu izdevumi. Vai kompensācijas tiks arī skolotājiem, Izglītības un zinātnes ministrija vērtēs.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP)

“Vērtēsim, vai tas ir saistīts ar tiešajām mācību izmaksām, vai netiešajām, un mēģināsim noteikt, kāds varētu būt šis kompensācijas apjoms. Apzinot situāciju, vērtēsim arī to, cik lielā mērā pedagogi iegulda savus līdzekļus attālinātā mācību procesa organizēšanā.”

Apkopotie dati no 680 skolām un informācija par papildu izdevumiem, kas radušies, varētu būt zināma novembra vidū.