Stūra mājas pagalmā atklāta izstāde par “Baigā gada” upuriem

Pievienot komentāru
Stūra mājas pagalmā atklāta izstāde par “Baigā gada” upuriem
Foto: F64

Kas bija “Baigajā gadā” čekistu nošautie Rīgas Centrālcietuma ieslodzītie? Un kas izdeva pavēli pastrādāt masu slepkavības? No šodienas uz šiem jautājumiem atbildes var uzzināt Stūra mājas pagalmā izveidotā izstādē. Tajā stāstīts par vienu no asiņainākajām epizodēm okupētās Latvijas vēsturē.

Latvijā padomju okupācijas pirmo posmu Otrā pasaules kara sākumā mēdz dēvēt par “Baigo gadu”. Viena gada laikā čekisti arestēja tūkstošiem un nogalināja simtiem Latvijas pilsoņu. Latvijas tautas vēsturiskajā atmiņā spilgti iespiedušās čekistu zvērības Rīgas Centrālcietumā, kur viņi bez tiesas nošāva gandrīz simt civiliedzīvotāju. Kad Latvija krita nacistiskās Vācijas rokās, vācieši šos upurus izraka un izmantoja savai pretpadomju propagandai. Tagad Latvijas okupācijas muzejs Stūra mājā izveidojis par to izstādi.

Šī ir pirmā iespēja cilvēkiem redzēt “baigā gada” Rīgas Centrālcietuma bēdīgi slaveno upuru sejas. Tagad viņi vairs nav tikai anonīma statistika.

Izstāde ir balstīta vēsturnieces Ineses Dreimanes pētījumos par Rīgas Centrālcietuma upuriem. Viņai izdevies noskaidrot, ka pavēle par cietumnieku nošaušanu nākusi no Maskavas, un tās rezultātā Rīgas Centrālcietuma pagalmā aprakti 99 cilvēki. Viņus nosacīti var iedalīt divās grupās. Viena ir cilvēki, kurus čeka izsekoja jau ilgāku laiku un kuru liktenis, visticamāk, bija izlemts līdz ar okupāciju, piemēram, Valsts prezidenta adjutants Miervaldis Lūkins. Savukārt otra ir gadījuma rakstura ieslodzītie, kuri vienkārši krita par upuri čekistu paranojai.

Sākotnēji vācu okupācijas vara upurus atrakusi tīri tiesiskos nolūkos – atpazīt nogalinātos, noskaidrot viņu nāves cēloņus. Tikai pēc tam nacistu propagandisti aizdomājušies, ka izmeklēšanu var izmantot pretpadomju aģitācijā, šo to arī pārspīlējot. Izstāde Stūra mājas pagalmā būs apskatāma līdz rudenim.

Video