“Studentiem ir misijas sajūta”; ārkārtas situācijas laikā mediķiem steidz palīgā arī topošie vetārsti

Pievienot komentāru

Ārkārtas situācijas laikā mediķiem cīnīties ar Covid-19 palīgā steidz arī studenti. Starp tiem arī 30 Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) topošie veterinārārsti. Arī viņi atsaukušies Veselības ministrijas aicinājumam brīvprātīgi palīdzēt mediķiem.

Neatkarīgi no paaugstināta riska darba apstākļiem Covid-19 analīžu nodošanas punktos aicinājumam palīdzēt tur strādājošajiem mediķiem atsaukušies daudzi brīvprātīgie studenti no vairākām Latvijas augstskolām.

Tostarp topošie veterinārārsti no Latvijas Lauksaimniecības universitātes. Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns studentu atsaucību vērtē kā augstu – brīvprātīgi palīdzēt mediķiem piekritis katrs desmitais students jeb aptuveni 30 topošie dzīvnieku dakteri.

“Studentiem ir tā misijas sajūta. Viņiem gribas palīdzēt, viņi ne par velti nāk studēt veterinārmedicīnu, jo viņi grib palīdzēt. Grib palīdzēt cilvēkiem, grib palīdzēt dzīvniekiem. Kā saka, ārsts ārstē cilvēku, veterinārārsts cilvēci,” saka LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko.

Kontakts ar iespējamu Covid-19 slimniekiem nav biedējis arī pirmā kursa studenti Mariju. Viņa piedāvājumam piekritusi nedomājot. Tagad kopā ar kursa biedrenēm jau vairākas dienas ir ievākušas datus no tiem, kuri mobilajās Covid-19 analīžu teltīs vēlas pārbaudīties.

“Mums ļoti interesē palīdzēt citiem, un es ļoti gribu palīdzēt savai valstij. Un mums likās, ka tā ir ļoti laba pieredze palīdzēt tieši ar medicīnu saistītās lietās. Vispirms mēs mazliet nezinājām, kā tas notiek. Bet mums tāpat nebija uztraukuma. Mēs domājām, – labāk mēs tur ejam jaunas un veselīgas nekā mūsu vecāki, kuri ir slimi un veci,” saka LLU Veterinārmedicīnas pirmā kursa studente Marija Ostrovska.

Lielākā studentu atsaucība bijusi no pirmā kursa veterinārijas studentiem. Tie tagad arī norīkoti zvanu centros, kur atbild uz interesentu jautājumiem par vīrusu vai darbojas kādā no analīžu teltīm. Taču veterināri varot darīt arī nopietnākus darbus – vecāko kursu studentu zināšanas ir pietiekamas, lai krīzes situācijā spētu aizvietot, piemēram, medmāsas.

“Jāsaka gan, ka es nekādā veidā negribu teikt, ka veterinārārsts ir vienādības zīme ar ārstu. Bet tās pamata klīniskās iemaņas, darbs ar cilvēku, jo arī veterinārmedicīnā galvenais darbs ir ar cilvēku un pacientu, jāsaka, ka pacients arī ir salīdzināms ar pediatrijas pacientu, kurš pats nevar pateikt, kas viņam ir,” uzskata LLU dekāns.

Jaunie vetārsti ārkārtējās situācijas laikā piekrituši vēl kādam palīdzības saucienam. Jau pirms valstī pasludinātā ārkārtas stāvokļa Pārtikas un veterinārajā dienestā trūka inspektoru, un tagad šīs jomas darbinieku trūkums ir aktualizējies īpaši. Tādēļ studenti pieņēmuši aicinājumu pieteikties tūlītējam darbam dienestā.

Atšķirībā no Veterinārmedicīnas fakultātes studentu brīvprātīgā darba cīņā ar Covid-19 darbs PVD tiek apmaksāts.