Strīds ar būvniekiem paralizējis Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas remontu

0 Komentāru

Zaudēti divi gadi un vairāk nekā četri miljoni Eiropas fondu finansējuma – tieši tāds varētu būt sausais atlikums strīdam starp Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ) un būvniekiem, kas bija nolīgti atjaunot vēsturisko Rakstniecības un mūzikas muzeja ēku.

Lai ēkas atjaunošanu tomēr varētu pabeigt līdz valsts simtgadei, strīdnieki tagad meklē mierizlīguma iespējas.

Rakstniecības un mūzikas muzejs atrodas ļoti prestižā vietā starp Latvijas Banku un Rīgas pili. Un kaut muzeja ēka, kas savulaik celta kā Rīgas ķeizariskais licejs, ir kultūras piemineklis, uz lepno kaimiņu fona, tā joprojām izskatās pēc grausta. Pirms diviem gadiem te gan sāka rosīties celtnieki – izmantojot vairāk nekā četrus miljonus Eiropas fondu finansējuma bija ieplānots pilnībā rekonstruēt gan pašu ēku, gan muzeja ekspozīciju. Bet jau pirms gada celtnieki pazuda, darbus atstājot nepabeigtus.

Inta Plūmiņa
VNĪ pārstāve

Lauzām līgumu ar būvnieku, jo iezīmējās risks šo te ES fondu naudas neapgūšanai. Tam sekoja būvnieku uzsākta tiesvedība, un līdz ar to darbi apstājās un citam būvniekam nebija iespēja šos darbus turpināt.

Būvnieki savukārt skaidro, ka projekta pasūtītājs VNĪ jau darbu veikšanas laikā būtiski grozīja projektus, tādēļ paveikt visu sākotnējā termiņā nebija iespējams. Savukārt tiesa līdz galīgā lēmuma pieņemšanai liedza piesaistīt jaunus būvniekus, kas pabeigtu pusratā atstātos darbus.

Kamēr turpinās tiesu darbi, muzeja ēkas remonts jau vairāk nekā gadu stāv uz vietas. Tagad būvnieki piedāvā mierzlīgumu, bet VNĪ neatklāj, vai varētu to pieņemt.

Ivo Čerbakovs
Pilnsabiedrības “PMK un BBA” pārstāvis

Mēs esam arī iedevuši priekšlikumu VNĪ pilnībā pabeigt šo būvi, kas arī pēc būtības būtu mūsu goda lieta. Uzskatam, ja izlīgumu izdotos noslēgt operatīvi, tad būvi būtu iespējams pilnībā pabeigt šī gada laikā.

Būvniekus gan apmierinātu arī variants, ka pasūtītājs vismaz samaksā par jau paveikto, bet atlikušos darbus uzdod citiem. Jāpiebilst, ka konfrontāciju ar būvniekiem uzsāka iepriekšējā VNĪ valde, kas pagājušā gada vasarā tika atlaista. Pašreizējā vadība vēl neapstiprina, vai mierizlīgumu pieņems, bet uzsver, ka tās ieskatā labākais risinājums būtu tāds, kas ļautu muzejam pēc iespējas ātrāk atgriezties izremontētās telpās. Tiesa gan neatkarīgi no tā, kāds risinājums tiks atrasts, ES fondu finansējums jau ir zaudēts.

Inta Plūmiņa
VNĪ pārstāve

Kā jau es teicu, mēs lauzām līgumu tieši šī iemesla dēļ, ka redzējām risku, ka Eiropas finansējums pie esošās būvniecības notikšanas ir apdraudēts. Nu un tas arī apstiprinājās. Šobrīd jāskatās pēc finansējuma iespējām citā virzienā.

Tikmēr pats muzejs ar visiem 900 000 sava krājuma eksponātu šobrīd izvietots kādas bijušās zivju konservu rūpnīcas telpās. Apmeklētājiem gan pieejama tikai muzeja lasītava. Tikmēr dzejnieka Eduarda Veidenbauma 150 dzimšanas dienai veltītā izstāde, ar kuru bija paredzēts atklāt jauno ekspozīciju, tagad būs apskatāma Tartu. Šogad muzejs plāno atvērt arī vairākas ceļojošās izstādes, piemēram, par Latvijas kino zudušo zelta laikmetu. Tomēr atgriešanās pastāvīgajās telpās līdz 2018. gada beigām ir galvenais muzeja nākotnes plāns.

Iveta Ruskule
Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore

Mēs ļoti lielas cerības un tādu skatu liekam uz jauno VNĪ valdi, kura izskatās ir ļoti ieinteresēta šo neveiksmes stāstu pārvērst veiksmes stāstā. Un šo ēku padarīt muzejam lietojamu un pieejamu.

Jāpiebilst – ja ne juridiskie strīdi, muzeja remontu varētu pabeigt visai ātri. Iesaistītās puses rēķina, ka atlikušie darbi prasītu ne vairāk kā pusgadu.

0 Komentāru