Strauji pieaug elektroskrejriteņu braucēju skaits; bažas par drošību

0 Komentāru

Līdz ar vasarīgo laiku arvien vairāk iedzīvotāju ikdienā pārvietojas, izmantojot elektriskos skrejriteņus, kuru vadīšanas rezultātā neiztiek bez starpgadījumiem, kritieniem, un ārstu iejaukšanās, tikmēr Ceļu satiksmes drošības direkcija lēš – šovasar skūteru braucēju skaits strauji augs, vēsta TV3 Ziņas.

Līdz ar vasarīgo laiku ielās arvien biežāk manāmi elektroskrejriteņi. Skaidrosim, kādi noteikumi jāievēro, ar tiem braucot, un cik bieži notiek negadījumi.

Šovasar līdz ar izmaiņām ceļu satiksmes likumos, elektronisko skrejriteņu vadītājiem piemērotas līdzīgas prasības kā velosipēdistiem. Rīgā īres skrejriteņi pieejami teju katrā kvartālā, un daudzi jaunieši tos aktīvi izmanto.

Ceļu satiksmes drošības direkcijā atzīst, ka elektroskrejriteņu braucēju skaits strauji palielinās, un pieaug arī negadījumu skaits. Vasara tikko kā sākusies, un ir bažas, vai neatkārtosies pagājušā gada baisais scenārijs.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve Ilze Šipkēvica

“Diemžēl pagājušajā gadā bojā gājuši divi cilvēki, kas brauca ar elektroskrejriteni. Šobrīd satiksme ir intensīva. Šobrīd tieši pilsētvidē redzam, ka cilvēki acīmredzot nav pieraduši, nerēķinās viens ar otru un šīs bīstamās situācijas ir diezgan bieži redzamas!”

Īpaši bīstami un nelegāli ir braukt reibumā, kā arī vairākiem cilvēkiem uz viena skrejriteņa.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve Ilze Šipkēvica

“Skrejriteni ir ļauts braukt pa brauktuves daļu, kur atļautais ātrums ir 50 kilometri stundā, drīkst braukt pa nomali, dodot ceļu gājējiem, drīkst braukt pa ietvi, kopējo gājēju vai velosipēdistu ceļu, neapdraudot un netraucējot gājējus!”

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā skaidro, ka atsevišķa statistika par traumām, ko cilvēki gūst, krītot no elektroskreriteņiem, netiek apkopota.  Slimnīcā nonāk vien retie skrejriteņu braucēji, lai gan ar pārgalvību un neuzmanību var iedzīvoties arī lūzumos. Turklāt jāuzmanās arī kājāmgājējiem, jo ar īres skrejriteņiem mēdz braukt pilnīgi nesagatavoti cilvēki, kas to dara pirmo reizi mūžā.

“Tur ātrumi nav tik lieli, traumas ir vieglākas, tas nenozīmē, ka to ir maz. To ir daudz! Tās parasti paliek ambulatorā līmenī, parasti atlaisti mājās. Svarīgi, ar kādu enerģiju tas tiek saņemts. Notiek tā – uzskrien virsū, apgāžas.” stāsta Rīgas austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs Andris Vikmanis.

Pārsvarā ir visādi nobrāzumi, lūzumi – spieķa kaula, plaukstām.

Vairāk par elektroskrejriteņiem ārstiem galvassāpes šovasar sagādā pārgalvīgi motociklisti. Traumas smagas, gadiem ilga rehabilitācija, dažs paliek ratiņkrēslā vai ķermeņa daļa jāaizstāj ar protēzi.
0 Komentāru